1 00:00:05,240 --> 00:00:08,840 Nogādājot saredzēt spēju tālu aiz mūsu senču iztēles robežām, 2 00:00:08,920 --> 00:00:13,200 šie brīnišķie instrumenti, teleskopi, paver ceļu 3 00:00:13,280 --> 00:00:17,240 uz dziļāku un  pilnīgāku izpratni par dabu. - Renē Dekarts, 1637 4 00:00:17,760 --> 00:00:22,560 Tūkstošiem gadu cilvēce raudzījās valdzinošajās nakts debesīs, 5 00:00:22,640 --> 00:00:28,320 nezinot, ka citas Mūsu Galaktikas zvaigznes ir tādas pašas kā Saule 6 00:00:28,400 --> 00:00:33,400 ne to, ka pārējo Visumu veido miljardi citu galaktiku, 7 00:00:35,440 --> 00:00:38,800 ne to, ka mēs esam tikai neliels punkts Visuma 8 00:00:38,880 --> 00:00:42,520 13,7 miljardu gadu ilgajā vēsturē. 9 00:00:42,600 --> 00:00:46,080 Kamēr vienīgi acis bija mūsu novērojumu instrumenti, mums nebija iespējas 10 00:00:46,160 --> 00:00:50,120 ne atrast planētu sistēmas ap citām zvaigznēm, ne noteikt, 11 00:00:50,200 --> 00:00:55,000 vai citur Visumā eksistē dzīvība. 12 00:00:58,080 --> 00:01:00,320 Šodien mēs esam nogājuši tālu ceļu, lai atklātu daudzus 13 00:01:00,400 --> 00:01:03,560 Visuma noslēpumus, dzīvojot, iespējams, visnozīmīgākajā 14 00:01:03,640 --> 00:01:05,960 astronomisko atklājumu laikmetā. 15 00:01:05,960 --> 00:01:08,960 Es esmu Doktors Džei un es būšu jūsu gids stāstā par teleskopu - 16 00:01:09,040 --> 00:01:11,880 apbrīnojamu instrumentu, kas atvēris cilvēcei 17 00:01:11,960 --> 00:01:15,520 durvis uz Visumu. 18 00:01:17,960 --> 00:01:21,880 SKATIENI VISUMÂ Teleskopam - 400 19 00:01:22,200 --> 00:01:26,960 1. Jauni debesu apvāršņi 20 00:01:28,960 --> 00:01:32,120 Pirms četriem gadsimtiem, 1609.gadā, kāds cilvēks devās 21 00:01:32,240 --> 00:01:34,640 uz laukiem netālu no savas mājas. 22 00:01:34,720 --> 00:01:39,000 Viņš pavērsa sevis paša izgatavoto teleskopu uz Mēnesi, planētām un zvaigznēm. 23 00:01:39,080 --> 00:01:42,600 Viņu sauca Galileo Galilejs. 24 00:01:44,040 --> 00:01:47,280 Astronomija vairs nebija tāda kā agrāk. 25 00:02:07,440 --> 00:02:12,400 Šodien, 400 gadus pēc tam, kad G.Galilejs pirmo reizi pavērsa teleskopu pret debesīm, 26 00:02:12,640 --> 00:02:18,280 astronomi debess izpētei izmanto milzīgus spoguļus attālās kalnu virsotnēs. 27 00:02:18,360 --> 00:02:23,520 Radio teleskopi uztver vājus čukstus no Visuma. 28 00:02:23,600 --> 00:02:27,680 Zinātnieki pat ir palaiduši teleskopus kosmosā 29 00:02:27,760 --> 00:02:31,960 augstu virs mūsu atmosfēras, kas rada traucējošus efektus. 30 00:02:33,440 --> 00:02:38,680 Un skats ir elpu aizraujošs! 31 00:02:42,960 --> 00:02:46,640 Patiesībā G.Galilejs neizgudroja teleskopu. 32 00:02:46,720 --> 00:02:49,760 Šis panākums pieder Hansam Liperšejam, mazāk pazīstamam 33 00:02:49,840 --> 00:02:53,400 holandiešu-vācu izcelsmes briļļu meistaram. 34 00:02:53,520 --> 00:02:57,880 Tomēr Hanss Liperšejs ne reizi neizmantoja teleskopu, lai paraudzītos zvaigznēs. 35 00:02:57,960 --> 00:03:00,840 Tā vietā viņš uzskatīja, ka viņa jaunais izgudrojums galvenokārt būs noderīgs 36 00:03:00,920 --> 00:03:03,640 jūras braucējiem un kareivjiem. 37 00:03:03,800 --> 00:03:07,240 Liperšejs nāca no Midelburgas, tājā laikā lielas tirdzniecības pilsētas 38 00:03:07,320 --> 00:03:10,440 jaunajā Holandes Republikā. 39 00:03:13,960 --> 00:03:18,040 1608.gadā Liperšejs atklāja, ka skatoties uz attālu objektu 40 00:03:18,120 --> 00:03:24,000 caur izliektām un ieliektām lēcām, šis objekts izskatās palielināts, ja 41 00:03:24,080 --> 00:03:29,640 divas lēcas tiek novietotas pareizajā attālumā viena no otras. 42 00:03:29,720 --> 00:03:33,800 Tā piedzima teleskops! 43 00:03:33,880 --> 00:03:37,520 1608.gada septembrī Liperšejs savu jauno izgudrojumu parādīja 44 00:03:37,600 --> 00:03:39,880 Nīderlandes princim Morisam. 45 00:03:39,960 --> 00:03:42,840 Vēl piemērotāku brīdi viņš nevarētu vēlēties, jo 46 00:03:42,920 --> 00:03:45,880 tajā laikā Nīderlande bija iesaistījusies 47 00:03:45,960 --> 00:03:49,320 80 gadu karā ar Spāniju. 48 00:03:55,320 --> 00:03:59,080 Jaunais tālskatis varēja palielināt objektus un tādējādi atklāt 49 00:03:59,160 --> 00:04:02,280 ienaidnieka kuģus un karaspēkus, kas atradās pārāk tālu, lai tos saskatītu 50 00:04:02,360 --> 00:04:04,360 ar neapbruņotu aci. 51 00:04:04,440 --> 00:04:07,440 Patiesi, ļoti noderīgs izgudrojums! 52 00:04:07,560 --> 00:04:12,000 Tomēr Holandes valdība nepiešķīra Liperšejam teleskopa patentu. 53 00:04:12,080 --> 00:04:15,400 Iemesls bija tāds, ka arī citi tirgotāji pieprasīja izgudrotāju tiesības, 54 00:04:15,520 --> 00:04:19,200 it sevišķi Liperšeja sāncensis Zaharija Jansens. 55 00:04:19,280 --> 00:04:21,520 Strīds tā arī netika atrisināts. 56 00:04:21,600 --> 00:04:27,920 Līdz pat mūsdienām patiesā teleskopa izcelsme ir noslēpumu klāta. 57 00:04:28,920 --> 00:04:32,720 Itāļu astronoms Galileo Galilejs, modernās fizikas tēvs, 58 00:04:32,800 --> 00:04:37,640 izdzirdēja par teleskopu un nolēma uzbūvēt tādu pats. 59 00:04:38,320 --> 00:04:42,360 Aptuveni pirms desmit mēnešiem mani sasniedza ziņas, ka kāds 60 00:04:42,440 --> 00:04:48,200 flāms ir izveidojis tālskati, ar kura palīdzību objekti, 61 00:04:48,280 --> 00:04:52,960 kas atrodas ļoti tālu no novērotāja, kļūst skaidri saskatāmi, 62 00:04:53,040 --> 00:04:56,120 it kā tie atrastos pavisam tuvu. 63 00:04:56,520 --> 00:04:59,440 G.Galilejs bija sava laika lielākais zinātnieks. 64 00:04:59,560 --> 00:05:02,600 Viņš arī ļoti atbalstīja jauno pasaules uzskatu, ko pārstāvēja 65 00:05:02,680 --> 00:05:06,160 poļu astronoms Nikolajs Koperniks, kurš uzskatīja, ka 66 00:05:06,240 --> 00:05:10,440 Zeme riņķo ap Sauli, nevis otrādi. 67 00:05:11,560 --> 00:05:14,240 Balstoties uz dzirdēto par holandiešu teleskopu, Galilejs 68 00:05:14,320 --> 00:05:16,600 izveidoja pats savus instrumentus. 69 00:05:16,680 --> 00:05:19,160 Tiem bija daudz labāka kvalitāte. 70 00:05:20,560 --> 00:05:25,320 Beidzot, netaupot ne darbu, ne izmaksas, es guvu panākumus 71 00:05:25,400 --> 00:05:29,680 un uzbūvēju sev tik lielisku instrumentu, ka 72 00:05:29,760 --> 00:05:33,920 ar to novērotie objekti izskatījās gandrīz tūkstošs 73 00:05:33,960 --> 00:05:38,840 reižu lielāki, nekā novērojot ar dabas doto redzi. 74 00:05:39,720 --> 00:05:43,640 Bija pienācis laiks izmēģināt savu teleskopu debesīs. 75 00:05:45,920 --> 00:05:49,680 Esmu nonācis pie uzskatiem un pārliecības, ka Mēness 76 00:05:49,800 --> 00:05:53,520 virsma nav gluda, viendabīga un precīzi sfēriska. 77 00:05:53,760 --> 00:05:57,440 Pretēji daudzu filosofu uzskatiem, 78 00:05:57,560 --> 00:06:01,720 tā ir nelīdzena, rupja un dobumu un izciļņu klāta, 79 00:06:01,800 --> 00:06:06,240 līdzinoties Zemes virsmai. 80 00:06:11,640 --> 00:06:15,320 Krāteru, kalnu un ieleju veidota ainava. 81 00:06:15,400 --> 00:06:18,320 Gluži, kā mūsu pasaule! 82 00:06:19,600 --> 00:06:24,040 Dažas nedēļas vēlāk, 1610.gada janvārī, G.Galilejs paskatījās uz Jupiteru. 83 00:06:24,120 --> 00:06:28,600 Netālu no planētas viņš pamanīja četrus gaišus punktus, kuri mainīja 84 00:06:28,720 --> 00:06:32,960 savu atrašanos debesīs ik nakti kopā ar Jupiteru. 85 00:06:33,040 --> 00:06:37,920 Tas līdzinājās ap planētu riņķojošu pavadoņu lēnam kosmiskam baletam. 86 00:06:37,960 --> 00:06:40,760 Šie četri gaismas punkti tika nosaukti par 87 00:06:40,840 --> 00:06:43,600 Jupitera Galileja pavadoņiem. 88 00:06:43,720 --> 00:06:46,240 Ko vēl ir atklājis Galilejs? 89 00:06:46,320 --> 00:06:48,400 Venēras fāzes! 90 00:06:48,560 --> 00:06:51,920 Gluži kā Mēness Venēra aug un dilst no sirpja 91 00:06:51,960 --> 00:06:54,200 līdz pilnai un atpakaļ. 92 00:06:54,280 --> 00:06:58,600 Savādi piedēkļi abās Saturna pusēs. 93 00:06:58,720 --> 00:07:01,160 Tumši plankumi uz Saules virsmas. 94 00:07:01,280 --> 00:07:03,440 Un, protams, zvaigznes. 95 00:07:03,560 --> 00:07:06,400 Tūkstošiem, varbūt pat miljoniem. 96 00:07:06,520 --> 00:07:09,320 Ikviena pārāk vāja, lai to saskatītu ar neapbruņotu aci. 97 00:07:09,440 --> 00:07:13,920 Likās it kā cilvēcei pēkšņi būtu noņemts acu aizsegs. 98 00:07:13,960 --> 00:07:18,000 Tur ārā bija vesels Visums, ko atklāt. 99 00:07:23,440 --> 00:07:27,760 Eiropā jaunumi par teleskopu izplatījās zibens ātrumā. 100 00:07:27,880 --> 00:07:32,080 Prāgā, imperatora Rūdolfa II galmā Johans Keplers 101 00:07:32,200 --> 00:07:34,800 uzlaboja instrumenta konstrukciju. 102 00:07:34,880 --> 00:07:38,840 Antverpenē holandiešu kartogrāfs Mihails van Langrens izveidoja 103 00:07:38,960 --> 00:07:41,920 pirmās ticamās Mēness kartes, kas attēloja to, ko viņš uzskatīja 104 00:07:41,960 --> 00:07:44,400 par kontinentiem un okeāniem. 105 00:07:44,560 --> 00:07:49,680 Johans Hevelijs, turīgs Polijas aldaris, būvēja milzīgus 106 00:07:49,760 --> 00:07:53,200 teleskopus savai observatorijai Dancigā. 107 00:07:53,280 --> 00:07:57,880 Observatorija bija tik liela, ka tā stiepās pāri trīs jumtiem! 108 00:07:59,200 --> 00:08:02,240 Tomēr labākos tā laika instrumentus droši vien būvēja 109 00:08:02,320 --> 00:08:05,360 Kristians Haigenss Nīderlandē. 110 00:08:05,440 --> 00:08:11,080 1655.gadā Haigenss atklāja Saturna lielāko pavadoni Titānu. 111 00:08:11,160 --> 00:08:15,160 Pēc dažiem gadiem viņa novērojumi atklāja Saturna gredzenu sistēmu, 112 00:08:15,240 --> 00:08:20,320 kaut ko, ko Galilejs tā arī nesaprata. 113 00:08:20,400 --> 00:08:24,640 Beidzamais, bet tik pat svarīgs ir tas, ka Haigenss redzēja tumšas vietas un gaišas 114 00:08:24,720 --> 00:08:27,360 polārās cepures uz Marsa. 115 00:08:27,440 --> 00:08:31,080 Vai uz šīs tālās un svešās pasaules varētu pastāvēt dzīvība? 116 00:08:31,160 --> 00:08:35,240 Jautājums, kas nodarbina astronomus līdz pat šodienai. 117 00:08:35,920 --> 00:08:39,520 Pirmie teleskopi visi bija refraktori, kuri izmantoja 118 00:08:39,600 --> 00:08:42,680 lēcas, kas sakopoja zvaigžņu gaismu. 119 00:08:42,760 --> 00:08:45,440 Vēlāk lēcas aizvietoja ar spoguļiem. 120 00:08:45,560 --> 00:08:49,080 Šo reflektora tipa teleskopu pirmais uzbūvēja Nikolo Zuči. 121 00:08:49,160 --> 00:08:52,000 Vēlāk to pilnveidoja Īzaks Ņūtons. 122 00:08:52,080 --> 00:08:55,760 18.gadsimta beigās pasaulē lielākos spoguļus 123 00:08:55,840 --> 00:08:59,600 izveidoja Viljams Heršels, ērģelnieks, kurš kļuva par astronomu 124 00:08:59,680 --> 00:09:02,520 un strādāja kopā ar savu māsu Karolīnu. 125 00:09:02,600 --> 00:09:06,200 Savā mājā Bātā, Anglijā Heršeli ielēja karstu 126 00:09:06,280 --> 00:09:09,880 šķidru metālu formā un, kad tas atdzisa, 127 00:09:09,960 --> 00:09:15,440 viņi nopulēja virsmu tā, lai tā atstarotu zvaigžņu gaismu. 128 00:09:15,560 --> 00:09:20,320 Savas dzīves laikā Heršels uzbūvēja vairāk nekā 400 teleskopus. 129 00:09:24,520 --> 00:09:28,360 Lielākais bija tik milzīgs, ka vajadzēja četrus kalpus, kas 130 00:09:28,440 --> 00:09:31,600 darbināja visas virves, riteņus un trīšus, ar kuru 131 00:09:31,680 --> 00:09:36,000 palīdzību varēja izsekot zvaigžņu kustībai nakts debesīs, 132 00:09:36,080 --> 00:09:39,440 ko patiesībā rada Zemes rotācija. 133 00:09:39,560 --> 00:09:43,080 Tagad Heršels bija kā topogrāfs, kurš skenēja debesis un 134 00:09:43,160 --> 00:09:46,720 kataloģizēja simtiem jaunu miglāju un dubultzvaigžņu. 135 00:09:46,800 --> 00:09:50,280 Viņš arī atklāja, ka Piena Ceļam ir jābūt kā plakanam diskam. 136 00:09:50,360 --> 00:09:54,120 Viņš pat noteica Saules sistēmas pārvietošanos šajā diskā, 137 00:09:54,200 --> 00:09:58,840 novērojot zvaigžņu un planētu relatīvo kustību. 138 00:09:58,920 --> 00:10:06,360 Un tad, 1781.gada 13.martā, viņš atklāja jaunu planētu - Urānu. 139 00:10:06,440 --> 00:10:10,680 Tas notika vairāk nekā 200 gadus pirms NASA kosmiskais aparāts Voyager 2 140 00:10:10,760 --> 00:10:15,880 deva iespēju astronomiem palūkoties tuvumā uz šo tālo pasauli. 141 00:10:16,800 --> 00:10:21,240 Leknajos un auglīgajos Īrijas laukos trešais Roses grāfs 142 00:10:21,320 --> 00:10:26,560 Viljams Pārsons uzbūvēja 19.gadsimta lielāko teleskopu. 143 00:10:26,640 --> 00:10:30,560 Ar savu milzīgo 1.8 metru diametra metāla spoguli 144 00:10:30,640 --> 00:10:35,240 tas kļuva pazīstams kā "Pārsontaunas Milzenis". 145 00:10:35,320 --> 00:10:39,320 Skaidrās bezmēness naktīs grāfs apsēdās pie okulāra 146 00:10:39,440 --> 00:10:44,400 un uzsāka ceļojumu cauri Visumam. 147 00:10:45,280 --> 00:10:50,160 Uz Oriona miglāju - kā tagad zināms, zvaigžņu inkubatoru. 148 00:10:50,280 --> 00:10:55,920 Uz noslēpumaino Krabja miglāju - pārnovas sprādziena atliekām. 149 00:10:55,960 --> 00:10:57,920 Un Atvara miglājs? 150 00:10:57,960 --> 00:11:02,560 Lords Rose bija pirmais, kurš pamanīja tā majestātisko spirālveida formu. 151 00:11:02,640 --> 00:11:08,400 Galaktika, gluži kā mūsējā, ar sarežģītiem tumšu putekļu un mirdzošas gāzes mākoņiem, 152 00:11:08,520 --> 00:11:12,400 miljardiem zvaigžņu un varbūt 153 00:11:12,520 --> 00:11:16,560 pat ar planētām līdzīgām Zemei. 154 00:11:18,920 --> 00:11:24,920 Teleskops bija kļuvis par mūsu kuģi Visuma izpētei. 155 00:11:29,720 --> 00:11:34,080 2. Jo lielāks, jo labāk 156 00:11:36,080 --> 00:11:38,480 Naktī jūsu acis pielāgojas tumsai. 157 00:11:38,560 --> 00:11:42,640 Jūsu acu zīlītes paplašinās, lai ļautu acīs vairāk iekļūt gaismai. 158 00:11:42,720 --> 00:11:47,880 Tā rezultātā jūs redzat blāvākus objektus un mazāk spožas zvaigznes. 159 00:11:47,960 --> 00:11:51,720 Tagad iedomājieties, ka jūsu acu zīlīšu diametrs būtu viens metrs. 160 00:11:51,800 --> 00:11:55,960 Jūs izskatītos diezgan dīvaini, taču jums būtu arī pārdabiska redze! 161 00:11:56,000 --> 00:11:59,400 Un tas ir tas, ko jums dod teleskops. 162 00:12:01,880 --> 00:12:04,640 Teleskops ir kā piltuve. 163 00:12:04,720 --> 00:12:10,240 Tā galvenā lēca vai spogulis savāc zvaigžņu gaismu un nogādā to jūsu acī. 164 00:12:13,080 --> 00:12:17,800 Jo lielāka teleskopa lēca vai spogulis, jo blāvākus objektus varat saskatīt. 165 00:12:17,880 --> 00:12:20,720 Tātad izmērs patiešām ir visbūtiskākais. 166 00:12:20,800 --> 00:12:23,400 Taču, cik lielu iespējams uzbūvēt teleskopu? 167 00:12:23,480 --> 00:12:26,400 Patiesībā ne pārāk lielu, ja tas ir refraktors. 168 00:12:29,480 --> 00:12:32,720 Zvaigžņu gaismai ir jāiet cauri objektīva lēcai. 169 00:12:32,800 --> 00:12:36,080 Tādēļ to iespējams piestiprināt teleskopam tikai aiz tās malas. 170 00:12:36,160 --> 00:12:41,880 Taču, ja lēcu izveido pārāk lielu, tā kļūst pārāk smaga un sāk deformēties no savas masas. 171 00:12:41,960 --> 00:12:45,640 Tas, savukārt, nozīmē, ka attēls būs izkropļots. 172 00:12:47,400 --> 00:12:54,320 Vēsturiski lielākais refraktors tika pabeigts 1897. gadā Jerkīzas (Yerkes) observatorijā netālu no Čikāgas. 173 00:12:54,400 --> 00:12:57,480 Tā objektīva lēcas diametrs bija nedaudz vairāk kā viens metrs. 174 00:12:57,560 --> 00:13:02,080 Taču tā korpuss bija neticamus 18 metrus garš. 175 00:13:02,160 --> 00:13:08,720 Ar Jerkīzas teleskopa pabeigšanu refraktoru konstruktori bija praktiski sasnieguši šo teleskopu izmēru robežu. 176 00:13:08,800 --> 00:13:10,880 Vēlaties lielākus teleskopus? 177 00:13:10,960 --> 00:13:12,800 Padomājiet par spoguļiem! 178 00:13:17,080 --> 00:13:23,080 Reflektoru teleskopos zvaigžņu gaisma atstarojas no spoguļa nevis iet caur lēcu. 179 00:13:23,160 --> 00:13:29,400 Tas nozīmē, ka jūs varat izveidot par lēcu daudz plānāku spoguli, turklāt to piestiprināt no aizmugures. 180 00:13:29,480 --> 00:13:34,640 Tādējādi ir iespējams izveidot par lēcām daudz lielākus spoguļus. 181 00:13:35,640 --> 00:13:39,720 Pirmie lielie spoguļteleskopi tika uzstādīti pirms viena gadsimta Kalifornijas dienvidos. 182 00:13:39,800 --> 00:13:44,880 Tajā laikā Vilsona kalns bija attāla virsotne mežonīgā Sengabriela kalnu apvidū. 183 00:13:44,960 --> 00:13:49,080 Debesis bija skaidras un naktis - tumšas. 184 00:13:49,160 --> 00:13:53,640 Tieši tur Džordžs Ellerijs Heils uzbūvēja 1,5 metru teleskopu. 185 00:13:53,720 --> 00:13:58,400 Tas bija mazāks, taču daudz kvalitatīvāks par Lorda Rosses vairs neizmantoto Milzi. 186 00:13:58,480 --> 00:14:02,160 Tāpat arī vieta bija daudz labāka. 187 00:14:02,240 --> 00:14:07,640 Heils pierunāja vietējo biznesmeni Džonu Hūkeru finansēt 2,5 metru teleskopu. 188 00:14:07,720 --> 00:14:12,560 Vilsona kalnā tika nogādāts tonnām stikla un kniedēta tērauda. 189 00:14:12,640 --> 00:14:16,000 Hūkera teleskops tika pabeigts 1917. gadā. 190 00:14:16,080 --> 00:14:20,240 Tas bija lielākais teleskops pasaulē vēl nākamos 30 gadus. 191 00:14:20,320 --> 00:14:25,400 Liels kosmiskās artilērijas ierocis, kas gatavs uzbrukt Visumam. 192 00:14:28,480 --> 00:14:31,080 Un tas uzbruka. 193 00:14:31,160 --> 00:14:34,240 Līdz ar ievērojamo jaunā teleskopa izmēru 194 00:14:34,280 --> 00:14:37,240 nāca arī izmaiņas attēla iegūšanā. 195 00:14:37,280 --> 00:14:40,800 Astronomi vairs nelūkojās caur jaunā giganta okulāru. 196 00:14:40,880 --> 00:14:45,960 Tā vietā gaisma vairākas stundas tika vākta uz fotoplatēm. 197 00:14:46,000 --> 00:14:50,800 Nekad iepriekš neviens nebija ielūkojies tik dziļi kosmosā. 198 00:14:50,880 --> 00:14:55,160 Spirālveidīgie miglāji izrādījās piepildīti ar atsevišķām zvaigznēm. 199 00:14:55,240 --> 00:14:59,560 Vai tās varētu būt izpletušās tādas zvaigžņu sistēmas, kā mūsu Piena Ceļš? 200 00:14:59,640 --> 00:15:03,800 Andromedas miglājā Edvīns Habls atklāja īpašu zvaigžņu veidu, 201 00:15:03,880 --> 00:15:07,400 kas maina savu spožumu ar pulksteņa precizitāti. 202 00:15:07,480 --> 00:15:11,720 Izmantojot savus novērojumus, Habls spēja noteikt attālumu līdz Andromedas miglājam: 203 00:15:11,800 --> 00:15:15,960 gandrīz miljons gaismas gadu. 204 00:15:16,080 --> 00:15:22,720 Spirālveida miglāji, kā, piemēram, Andromeda tātad bija atsevišķas patstāvīgas galaktikas. 205 00:15:24,480 --> 00:15:27,320 Taču tā nebija vienīgā neticamā lieta. 206 00:15:27,400 --> 00:15:32,000 Izrādījās, ka lielākā daļa šo galaktiku virzās prom no Piena Ceļa. 207 00:15:32,080 --> 00:15:37,640 Vilsona kalnā Habls atklāja, ka tuvējās galaktikas attālinās ar nelielu ātrumu, 208 00:15:37,640 --> 00:15:42,480 taču tālākās galaktikas attālinās daudz lielākā tempā. 209 00:15:42,560 --> 00:15:43,720 Secinājums? 210 00:15:43,800 --> 00:15:46,560 Visums izplešas. 211 00:15:46,640 --> 00:15:53,400 Hūkera teleskops zinātniekiem bija devis vispamatīgāko astronomijas atklājumu 20. gadsimtā. 212 00:15:56,080 --> 00:16:00,640 Pateicoties teleskopam, mēs esam izsekojuši Visuma vēsturei. 213 00:16:00,720 --> 00:16:04,880 Visums radās nedaudz mazāk kā pirms 14 miljardiem gadu 214 00:16:04,960 --> 00:16:09,240 ar lielu vielas un enerģijas sprādzienu laikā un telpā, ko 215 00:16:09,280 --> 00:16:11,560 sauc par Lielo Sprādzienu 216 00:16:11,640 --> 00:16:17,480 Niecīgi kvantu vilnīši kļuva par blīviem savienojumiem pirmatnējā daļiņu brūvējumā. 217 00:16:17,560 --> 00:16:20,160 No tiem kondensējās galaktikas. 218 00:16:20,240 --> 00:16:23,800 Iespaidīgā izmēru un formu dažādībā. 219 00:16:26,560 --> 00:16:30,400 Kodolreakcijas zvaigžņu kodolos veidoja jaunus atomus. 220 00:16:30,480 --> 00:16:34,880 Oglekli, skābekli, dzelzi, zeltu. 221 00:16:34,960 --> 00:16:39,640 Pārnovu sprādzieni izgrūda šos smagos elementus atpakaļ kosmosā. 222 00:16:39,720 --> 00:16:43,080 Tā radās bāzes materiāls jaunām zvaigznēm. 223 00:16:43,160 --> 00:16:44,800 Un planētas! 224 00:16:46,880 --> 00:16:54,880 Reiz kaut kur kaut kādā veidā no vienkāršām organiskām molekulām radās dzīvi organismi 225 00:16:54,960 --> 00:17:00,560 Dzīvība ir viens no vienmēr evolucionējošā Visuma brīnumiem. 226 00:17:00,640 --> 00:17:02,880 Mēs esam zvaigžņu putekļi. 227 00:17:02,960 --> 00:17:07,000 Tā ir dižena vīzija un aizraujošs stāsts, 228 00:17:07,080 --> 00:17:11,160 kas nonācis pie mums, pateicoties teleskopu novērojumiem. 229 00:17:11,240 --> 00:17:15,640 Iedomājieties! Bez teleskopa mēs zinātu tikai aptuveni sešas planētas, 230 00:17:15,720 --> 00:17:18,160 vienu pavadoni un dažus tūkstošus zvaigžņu. 231 00:17:18,240 --> 00:17:22,400 Astronomija joprojām būtu zīdaiņa autiņos. 232 00:17:23,640 --> 00:17:27,480 Kā uz apslēptiem dārgumiem Visuma priekšposteņi ir norādījuši 233 00:17:27,560 --> 00:17:30,000 uz sensenu laiku dēkainumu. 234 00:17:30,080 --> 00:17:35,480 Prinči un ietekmīgas personas gan politikā, gan rūpniecībā līdzīgi kā zinātnes cilvēki 235 00:17:35,560 --> 00:17:40,240 ir izjutuši kartē neatzīmētu kosmosa jūru vilinājumu, un līdz ar viņu nodrošināšanu 236 00:17:40,280 --> 00:17:45,400 ar instrumentiem, izpētes sfēra ir strauji paplašinājusies. 237 00:17:59,800 --> 00:18:02,640 Džordžam Ellerijam Heilam bija viens pēdējais sapnis: 238 00:18:02,720 --> 00:18:06,960 uzbūvēt teleskopu, kas ir divreiz lielāks par iepriekšējo rekordistu. 239 00:18:07,000 --> 00:18:10,880 Sasveicinieties ar diženo, veco 20. gadsimta astronomijas lēdiju! 240 00:18:10,960 --> 00:18:15,880 Piecu metru Heila teleskopu Palomara kalnā. 241 00:18:15,960 --> 00:18:20,560 Vairāk kā piecsimt tonnu tik precīzi balansētas kustināmas masas, 242 00:18:20,640 --> 00:18:24,640 ka tas kustas graciozi kā balerīna. 243 00:18:24,720 --> 00:18:30,240 Tā 40 tonnu smagais spogulis atklāj 40 miljonu reižu blāvākas zvaigznes nekā ar neapbruņotu aci saskatāmās. 244 00:18:30,280 --> 00:18:35,240 Pabeigts 1948. gadā, Heila teleskops deva mums nepārspējamu skatu uz planētām, 245 00:18:35,280 --> 00:18:38,800 zvaigžņu kopām, miglājiem, galaktikām, kā arī 246 00:18:41,080 --> 00:18:44,960 milzīgo Jupiteru ar tā daudzajiem pavadoņiem, 247 00:18:45,080 --> 00:18:49,080 pārsteidzošo Liesmu miglāju. 248 00:18:49,160 --> 00:18:54,240 blāvajām gāzes strūklām Oriona miglājā. 249 00:18:59,880 --> 00:19:02,080 Taču vai mēs tomēr varētu iet vēl tālāk? 250 00:19:02,160 --> 00:19:06,240 Padomju astronomi mēģināja to izdarīt pagājušā gadsimta 70. gadu beigās. 251 00:19:06,280 --> 00:19:10,640 Augstu Kaukāza kalnos viņi uzbūvēja Lielo azimutālo teleskopu, 252 00:19:10,720 --> 00:19:14,880 kas dižojās ar galveno spoguli 6 metru diametrā. 253 00:19:14,960 --> 00:19:17,640 Taču tas nekad nepiepildīja uz to liktās cerības. 254 00:19:17,720 --> 00:19:21,720 Tas vienkārši bija par lielu, dārgu un sarežģītu. 255 00:19:21,800 --> 00:19:24,960 Vai teleskopu konstruktoriem šajā brīdī bija jāpadodas? 256 00:19:25,080 --> 00:19:28,480 Vai viņiem bija jāatmet savi sapņi par vēl lielākiem instrumentiem? 257 00:19:28,560 --> 00:19:31,960 Vai teleskopu vēsture bija nonākusi līdz pāragrām beigām? 258 00:19:32,080 --> 00:19:33,400 Protams, nē! 259 00:19:33,480 --> 00:19:36,480 Šobrīd darbojas vairāki 10 metru teleskopi. 260 00:19:36,560 --> 00:19:39,160 Un vēl lielāki atrodas uz rasējamā dēļa. 261 00:19:39,240 --> 00:19:40,720 Kāds bija risinājums? 262 00:19:40,800 --> 00:19:42,640 Jaunas tehnoloģijas. 263 00:19:44,000 --> 00:19:48,760 3. Palīdz tehnoloģija 264 00:19:48,960 --> 00:19:52,800 Tāpat kā modernās automašīnas vairs neizskatās kā Ford T modelis, tāpat arī 265 00:19:52,880 --> 00:19:56,280 mūsdienu teleskopi ievērojami atšķiras no saviem klasiskajiem priekštečiem, 266 00:19:56,360 --> 00:19:58,680 tādiem kā 5 metru Heila (Hale) teleskops. 267 00:19:58,760 --> 00:20:01,880 Vispirms jau to montējums ir daudz mazāks. 268 00:20:01,960 --> 00:20:05,840 Vecmodīgais ir ekvatoriālais montējums, kuram viena ass 269 00:20:05,920 --> 00:20:09,720 vienmēr ir konstruēta paralēli Zemes rotācijas asij. 270 00:20:09,800 --> 00:20:13,480 Lai sekotu debess diennakts kustībai, teleskopam ir 271 00:20:13,560 --> 00:20:18,200 jāgriežas ap šo asi ar tādu pašu ātrumu, kā rotē Zeme. 272 00:20:18,280 --> 00:20:21,160 Tas ir vienkāršs montējums, taču aizņem daudz vietas. 273 00:20:21,240 --> 00:20:26,040 Modernie azimutālie montējumi ir daudz kompaktāki. 274 00:20:26,080 --> 00:20:30,440 Ar šādu montējumu teleskops tiek notēmēts līdzīgi kā lielgabals. 275 00:20:30,480 --> 00:20:35,240 Jāizvēlas tikai objekta azimuts un augstums, un uz priekšu. 276 00:20:35,320 --> 00:20:38,640 Bet rodas problēma kompensēt debess diennakts kustību. 277 00:20:38,720 --> 00:20:44,240 Teleskopam ir jāspēj rotēt ap abām asīm, pie tam ar mainīgiem ātrumiem. 278 00:20:44,320 --> 00:20:50,720 Būtībā tas kļuva iespējams tikai pēc datorizētu teleskopa kontroles sistēmu ieviešanas. 279 00:20:50,800 --> 00:20:52,840 Mazāka izmēra konstrukcija ir lētāk uzbūvējama. 280 00:20:52,920 --> 00:20:57,520 Turklāt, tā ir ievietojama mazākā kupolā, kas vēl vairāk samazina izmaksas 281 00:20:57,600 --> 00:21:00,320 un uzlabo attēla kvalitāti. 282 00:21:00,400 --> 00:21:03,800 Aplūkosim, piemēram, dubulto Keka (Keck) teleskopu Havaju salās. 283 00:21:03,880 --> 00:21:06,600 Kaut arī to 10 metru spoguļi ir divreiz lielāki kā 284 00:21:06,680 --> 00:21:10,440 Heila teleskopam, tie tomēr ir ievietojami mazākos kupolos 285 00:21:10,520 --> 00:21:13,240 salīdzinājumā ar Palomāras (Palomar) kalna observatoriju. 286 00:21:15,080 --> 00:21:17,440 Arī teleskopu spoguļi ir attīstījušies. 287 00:21:17,520 --> 00:21:19,120 Agrāk tie bija biezi un smagi. 288 00:21:19,200 --> 00:21:21,840 Tagad tie ir plāni un viegli. 289 00:21:21,920 --> 00:21:26,800 Spoguļu korpusi, kas var būt vairākus metrus lieli, tiek atlieti gigantiskās rotējošās krāsnīs. 290 00:21:26,880 --> 00:21:30,320 Un to biezums nepārsniedz 20 centimetrus. 291 00:21:30,400 --> 00:21:32,960 Komplicēta atbalsta konstrukcija pasargā plāno spoguli 292 00:21:33,080 --> 00:21:35,200 no saplaisāšanas sava paša svara ietekmē. 293 00:21:35,280 --> 00:21:39,120 Datoru kontrolēti virzuļi un pievadi palīdz saglabāt spoguļus 294 00:21:39,200 --> 00:21:40,840 nevainojamā formā. 295 00:21:43,400 --> 00:21:45,520 Šādu sistēmu sauc par aktīvo optiku. 296 00:21:45,600 --> 00:21:49,840 Tās būtība ir kompensēt un izlabot jebkuras gravitācijas, vēja vai temperatūras izmaiņu radītās 297 00:21:49,920 --> 00:21:54,560 galvenā spoguļa deformācijas. 298 00:21:54,640 --> 00:21:58,240 Tagad plānā spoguļa svars ir arī daudz mazāks. 299 00:21:58,320 --> 00:22:01,440 Tas nozīmē, ka visa atbalsta konstrukcija, ieskaitot montējumu, 300 00:22:01,560 --> 00:22:03,440 var būt daudz kompaktāka, vieglāka 301 00:22:03,520 --> 00:22:05,560 un lētāka. 302 00:22:05,640 --> 00:22:08,360 Šis ir 3,6 metru Jaunās tehnoloģijas teleskops (New Technology Telescope – NTT), 303 00:22:08,440 --> 00:22:11,760 kuru uzbūvēja Eiropas astronomi 1980. gadu beigās. 304 00:22:11,840 --> 00:22:14,840 Tas kalpoja kā izmēģinājuma paraugs daudzām modernajām tehnoloģijām 305 00:22:14,920 --> 00:22:16,120 teleskopu būvē. 306 00:22:16,200 --> 00:22:20,960 Pat teleskopa novietne atšķiras no tradicionālajiem kupoliem. 307 00:22:21,080 --> 00:22:24,240 Jaunās tehnoloģijas teleskops bija ļoti veiksmīgs. 308 00:22:24,320 --> 00:22:27,280 Pienāca laiks pārvarēt 6 metru teleskopu barjeru. 309 00:22:27,600 --> 00:22:31,400 Maunakea (Mauna Kea) observatorija atrodas Klusā okeāna augstākajā punktā 310 00:22:31,480 --> 00:22:34,960 4200 metrus virs jūras līmeņa. 311 00:22:36,960 --> 00:22:41,120 Havaju salu pludmalēs tūristiem patīk izbaudīt Sauli un sērfošanu. 312 00:22:41,200 --> 00:22:44,520 Bet augstu virs viņiem astronomi saskaras ar ledainām temperatūrām 313 00:22:44,600 --> 00:22:51,160 un augstuma slimību, meklējot Visuma noslēpumu atrisinājumus. 314 00:22:51,240 --> 00:22:54,120 Keka teleskopi ir vieni no lielākajiem pasaulē. 315 00:22:54,200 --> 00:22:59,120 To spoguļu izmērs ir 10 metri diametrā, bet tie ir plāni kā vafeles. 316 00:22:59,200 --> 00:23:04,040 Līdzīgi kā noflīzēta vannas istabas grīda, šie spoguļi ir veidoti no 36 sešstūrainiem segmentiem, 317 00:23:04,120 --> 00:23:07,480 un katrs no tiem tiek kontrolēts ar nanometra precizitāti. 318 00:23:07,560 --> 00:23:11,200 Šie ir īsti giganti, kas veltīti debesu izpētei. 319 00:23:11,280 --> 00:23:14,120 Zinātnes katedrāles. 320 00:23:14,200 --> 00:23:16,600 Uz Maunakea kalna iestājas nakts. 321 00:23:16,680 --> 00:23:21,720 Keka teleskopi sāk uztvert fotonus no tāliem kosmosa apgabaliem. 322 00:23:21,800 --> 00:23:24,520 Apvienojot abus teleskopus, tie kļūst lielāki 323 00:23:24,600 --> 00:23:27,440 kā jebkurš iepriekšējais teleskops. 324 00:23:27,520 --> 00:23:30,360 Kāds būs šīs nakts ķēriens? 325 00:23:34,680 --> 00:23:39,520 Galaktiku pāris sadursmē miljardiem gaismas gadu attālumā? 326 00:23:39,600 --> 00:23:45,320 Mirstoša zvaigzne, kas drudžaini izelpo savu pēdējo elpu planetārajā miglājā? 327 00:23:45,400 --> 00:23:51,040 Vai varbūt ārpus Saules sistēmas esoša planēta, uz kuras iespējama dzīvība? 328 00:23:51,120 --> 00:23:55,920 Uz Cerro Paranal kalna Čīles Atakamas tuksnesī, sausākajā vietā uz Zemes, 329 00:23:55,960 --> 00:24:00,040 mēs atrodam vislielāko astronomisko aparātu, kāds jebkad ir ticis uzbūvēts, - 330 00:24:00,120 --> 00:24:03,560 Eiropas Ļoti lielo teleskopu (Very Large Telescope - VLT). 331 00:24:16,200 --> 00:24:19,520 Patiesībā VLT ir veidots no četriem teleskopiem, 332 00:24:19,600 --> 00:24:22,760 no kuriem katrs var dižoties ar 8,2 metru spoguli. 333 00:24:22,840 --> 00:24:24,120 Antu. 334 00:24:24,200 --> 00:24:25,240 Kueyen. 335 00:24:25,320 --> 00:24:26,320 Melipal. 336 00:24:26,400 --> 00:24:27,760 Yepun. 337 00:24:27,840 --> 00:24:33,440 Tie ir vietējo Mapuche indiāņu valodas vārdi - Saule, Mēness, Dienvidu krusts un Venēra. 338 00:24:33,520 --> 00:24:37,800 Milzīgie spoguļi tika izlieti Vācijā, pulēti Francijā, nogādāti Čīlē 339 00:24:37,880 --> 00:24:41,240 un tad ļoti uzmanīgi transportēti cauri tuksnesim. 340 00:24:41,320 --> 00:24:44,960 Rietot Saulei, teleskopu paviljoni atveras. 341 00:24:45,040 --> 00:24:48,560 Zvaigžņu stari nolīst uz VLT spoguļiem. 342 00:24:49,280 --> 00:24:52,080 Tiek veikti jauni atklājumi. 343 00:24:55,920 --> 00:24:58,160 Lāzera stars ieurbjas naksnīgajās debesīs. 344 00:24:58,240 --> 00:25:00,680 Tas projicē mākslīgu zvaigzni atmosfērā 345 00:25:00,760 --> 00:25:03,840 90 kilometrus virs mūsu galvām. 346 00:25:03,920 --> 00:25:06,920 Viļņu frontes sensori reģistrē, kā zvaigznes attēls tiek izkropļots 347 00:25:06,960 --> 00:25:09,120 atmosfēras turbulences ietekmē. 348 00:25:09,200 --> 00:25:12,960 Tad ātri datori pasaka spogulim, kā tam ir 349 00:25:13,040 --> 00:25:15,800 jādeformējas, lai koriģētu šos attēla izkropļojumus. 350 00:25:15,880 --> 00:25:18,960 Rezultātā tiek iegūta nemirgojoša zvaigzne. 351 00:25:19,040 --> 00:25:22,600 To sauc par adaptīvo optiku, un tā ir liela maģiska izveicība 352 00:25:22,680 --> 00:25:24,320 mūsdienu astronomijā. 353 00:25:24,400 --> 00:25:28,840 Bez tās atmosfēra mūsu skatu Visumā aizmiglotu. 354 00:25:28,920 --> 00:25:32,880 Bet ar to mūsu attēli ir ļoti asi. 355 00:25:35,480 --> 00:25:39,480 Vēl viens optikas brīnumlīdzeklis ir interferometrija. 356 00:25:39,560 --> 00:25:43,360 Tā izmanto gaismu no diviem atsevišķiem teleskopiem, 357 00:25:43,440 --> 00:25:46,640 savadot to kopā vienā punktā un saglabājot 358 00:25:46,720 --> 00:25:49,320 gaismas viļņu relatīvās novirzes. 359 00:25:49,400 --> 00:25:53,160 Ja tas tiek izdarīts pietiekami precīzi, tad divi teleskopi 360 00:25:53,240 --> 00:25:56,600 darbojas tā, it kā tie būtu daļa no viena milzīga spoguļa, 361 00:25:56,680 --> 00:25:59,920 kura izmēri ir attālums starp tiem. 362 00:25:59,960 --> 00:26:04,040 Rezultātā interferometrija dod teleskopam asu redzi. 363 00:26:04,120 --> 00:26:07,600 Tas ļauj ar mazākiem teleskopiem iegūt tādu detalizācijas pakāpi, 364 00:26:07,680 --> 00:26:12,440 kāda citādi būtu saskatāma tikai ar daudz lielākiem teleskopiem. 365 00:26:12,520 --> 00:26:15,600 Abi Keka teleskopi Maunakea kalnā regulāri darbojas vienoti 366 00:26:15,680 --> 00:26:17,520 kā interferometrs. 367 00:26:17,600 --> 00:26:21,440 VLT gadījumā visi četri teleskopi var darboties kopā. 368 00:26:21,520 --> 00:26:24,760 Papildus vairāki mazāki palīgteleskopi var tikt 369 00:26:24,840 --> 00:26:28,880 pievienoti sistēmai, lai vēl vairāk uzlabotu skatu. 370 00:26:29,840 --> 00:26:33,400 Visapkārt pasaulei izvietoti arī citi lieli teleskopi. 371 00:26:33,480 --> 00:26:37,480 Subaru un Ziemeļu Gemini teleskops Maunakea. 372 00:26:37,560 --> 00:26:42,240 Dienvidu Gemini un Magelāna (Magellan) teleskops Čīlē. 373 00:26:42,320 --> 00:26:46,280 Lielais binokulārais teleskops Arizonā. 374 00:26:48,200 --> 00:26:50,800 Tie visi ir uzbūvēti vislabākajās novērošanas vietās. 375 00:26:50,840 --> 00:26:53,720 Augstu un sausumā, skaidrās un tumšās vietās. 376 00:26:53,840 --> 00:26:56,640 To acis ir tik lielas kā peldbaseini. 377 00:26:56,760 --> 00:27:00,400 Visi aprīkoti ar adaptīvo optiku, lai kompensētu 378 00:27:00,440 --> 00:27:02,080 atmosfēras aizmiglojošos efektus. 379 00:27:02,200 --> 00:27:05,960 Un dažreiz tiem piemīt virtuāla nezvēra izšķirtspēja, 380 00:27:06,040 --> 00:27:08,640 pateicoties interfeometrijai. 381 00:27:09,680 --> 00:27:11,800 Šeit mēs redzam, ko tie mums ir ļāvuši saskatīt. 382 00:27:11,920 --> 00:27:13,400 Planētas. 383 00:27:16,600 --> 00:27:18,240 Miglāji. 384 00:27:19,360 --> 00:27:23,960 Dažu zvaigžņu patiesie izmēri un saspiestās formas. 385 00:27:23,960 --> 00:27:27,160 Auksta planēta, kas apriņķo brūnā pundura zvaigzni. 386 00:27:27,200 --> 00:27:31,480 Un milzīgas zvaigznes, kas virpuļo apkārt mūsu Piena Ceļa Galaktikas kodolam 387 00:27:31,600 --> 00:27:36,720 supermasīva melnā cauruma gravitācijas ietekmē. 388 00:27:36,840 --> 00:27:40,400 Mēs esam tālu tikuši kopš Galileja laikiem. 389 00:27:40,000 --> 00:27:44,760 4. No sudraba līdz silīcijam 390 00:27:45,840 --> 00:27:49,000 Pirms 400 gadiem, kad G.Galilejs gribēja parādīt citiem, ko 391 00:27:49,120 --> 00:27:53,000 viņš redz savā teleskopā, viņam tas bija jāuzzīmē. 392 00:27:53,120 --> 00:27:56,240 Mēness bakurētainā seja. 393 00:27:56,360 --> 00:28:00,400 Jupitera pavadoņu dejošana. 394 00:28:00,520 --> 00:28:02,160 Saules plankumi. 395 00:28:02,280 --> 00:28:04,160 Vai Oriona zvaigznes. 396 00:28:04,280 --> 00:28:06,720 Savus zīmējumus viņš publicēja grāmatiņā 397 00:28:06,760 --> 00:28:08,400 Zvaigžņu vēstnesis. 398 00:28:08,440 --> 00:28:10,800 Tas bija vienīgais veids, kā parādīt savus atklājumus 399 00:28:10,920 --> 00:28:12,400 citiem. 400 00:28:12,440 --> 00:28:16,640 Vairāk kā divus gadsimtus astronomiem bija jāprot zīmēt. 401 00:28:16,760 --> 00:28:19,000 Skatoties teleskopu okulāros, viņi rūpīgi 402 00:28:19,120 --> 00:28:20,960 uzzīmēja to, kas redzams. 403 00:28:21,040 --> 00:28:23,080 Sastingušu Mēness ainavu. 404 00:28:23,200 --> 00:28:25,960 Vētru Jupitera atmosfērā. 405 00:28:26,040 --> 00:28:29,000 Smalku gāzes plīvuru tālā miglājā. 406 00:28:29,120 --> 00:28:32,320 Un dažreiz viņi pārsteidzīgi centās izskaidrot redzēto. 407 00:28:32,440 --> 00:28:36,560 Tumšās līnijas uz Marsa virsmas viņi noturēja par kanāliem, 408 00:28:36,680 --> 00:28:39,880 domādami, ka uz sarkanās planētas virsmas ir saprātīgas būtnes. 409 00:28:39,960 --> 00:28:43,480 Tagad mēs zinām, ka šie kanāli ir optisks māns. 410 00:28:43,600 --> 00:28:47,160 Astronomiem ļoti bija vajadzīgs objektīvs veids, kā reģistrēt 411 00:28:47,280 --> 00:28:51,480 teleskopa savākto gaismu, pirms informācija par to 412 00:28:51,520 --> 00:28:54,480 izgājusi caur viņu smadzenēm un viņu rakstāmrīkiem. 413 00:28:54,600 --> 00:28:57,400 Te palīgā nāca fotografēšana. 414 00:28:58,760 --> 00:29:01,160 Pirmā Mēness dagerotipija. 415 00:29:01,200 --> 00:29:03,880 To ieguvis Henrijs Dreipers 1840. gadā. 416 00:29:03,920 --> 00:29:07,240 Šai fotogrāfijai vēl nebija pat 15 gadu, kad astronomi 417 00:29:07,360 --> 00:29:10,880 jau apjauta fotografēšanas revolucionārās iespējas. 418 00:29:10,920 --> 00:29:13,080 Kā tad fotografēšana darbojas? 419 00:29:13,120 --> 00:29:17,160 Fotogrāfiskās plates gaismjutīgā emulsija satur 420 00:29:17,280 --> 00:29:19,400 sīkus sudraba halogēna graudiņus. 421 00:29:19,440 --> 00:29:22,160 Ja tos patur gaismā, tie kļūst tumši. 422 00:29:22,200 --> 00:29:24,800 Tādējādi iegūstams negatīvs debess attēls 423 00:29:24,920 --> 00:29:28,080 ar tumšām zvaigznēm uz gaiša fona. 424 00:29:28,200 --> 00:29:31,560 Taču patiesais ieguvums ir tas, ka fotogrāfisko plati var 425 00:29:31,680 --> 00:29:33,960 eksponēt stundām ilgi. 426 00:29:34,040 --> 00:29:36,720 Kad jūs skatāties uz nakts debesi ar neapbruņotām acīm 427 00:29:36,760 --> 00:29:39,640 un tās ir adaptējušās tumsai, jūs nevarat saskatīt vairāk un vairāk, 428 00:29:39,680 --> 00:29:42,320 skatoties ilgāk un ilgāk. 429 00:29:42,440 --> 00:29:45,240 Bet ar fotogrāfisko plati jūs tieši to varat izdarīt. 430 00:29:45,360 --> 00:29:48,480 Jūs varat vākt un papildināt gaismu stundām ilgi. 431 00:29:48,600 --> 00:29:52,880 Tādējādi garāka ekspozīcija parādīs vairāk un vairāk zvaigžņu. 432 00:29:52,920 --> 00:29:54,160 Un vēl. 433 00:29:54,200 --> 00:29:55,240 Un vēl. 434 00:29:55,360 --> 00:29:57,320 Un vēl vairāk. 435 00:29:58,360 --> 00:30:02,000 20. gadsimta piecdesmitajos gados Palomara observatorijā Šmita teleskopu 436 00:30:02,120 --> 00:30:05,160 izmantoja, lai nofotografētu visu debess ziemeļu puslodi. 437 00:30:05,280 --> 00:30:10,080 Gandrīz 2000 fotogrāfisko plašu, katra gandrīz stundu eksponēta. 438 00:30:10,120 --> 00:30:12,960 Līdz šim neapzinātas bagātības atklājums. 439 00:30:12,960 --> 00:30:17,080 Fotografēšana pārvērta novērošanas astronomiju par īstu zinātni. 440 00:30:17,200 --> 00:30:21,480 Objektīvu, mērāmu un atkārtojamu. 441 00:30:21,600 --> 00:30:23,240 Taču sudrabs bija visai mazjūtīgs. 442 00:30:23,280 --> 00:30:25,480 Bija vajadzīga pacietība. 443 00:30:27,120 --> 00:30:29,880 Digitālā revolūcija visu izmainīja. 444 00:30:29,920 --> 00:30:31,640 Silīcijs nāca sudraba vietā. 445 00:30:31,760 --> 00:30:34,480 Pikseļi aizvietoja graudiņus. 446 00:30:36,360 --> 00:30:40,000 Pat parastajās fotokamerās vairs nelieto fotofilmas. 447 00:30:40,120 --> 00:30:43,560 Tā vietā attēlus reģistrē gaismas jutīgās mikroshēmas: 448 00:30:43,600 --> 00:30:47,800 lādiņsaites matricas jeb CCD. 449 00:30:47,920 --> 00:30:51,560 Profesionāļu CCD ir ārkārtīgi jutīgi. 450 00:30:51,680 --> 00:30:54,640 Un lai tos padarītu vēl jutīgākos, tos atdzesē 451 00:30:54,680 --> 00:30:57,960 līdz zemām temperatūrām, lietojot šķidro slāpekli. 452 00:30:58,040 --> 00:31:00,720 Gandrīz katrs fotons tiek reģistrēts. 453 00:31:00,760 --> 00:31:05,640 Iznākumā ekspozīcijas var būt daudz īsākas. 454 00:31:05,760 --> 00:31:09,480 Tas, ko Palomara observatorijas debess apskatā sasniedza vienā stundā, 455 00:31:09,600 --> 00:31:13,160 ar CCD izdarāms pāris minūtēs, 456 00:31:13,200 --> 00:31:15,560 lietojot mazāku teleskopu. 457 00:31:15,600 --> 00:31:18,080 Tomēr silīcija revolūcija nav beigusies. 458 00:31:18,200 --> 00:31:21,080 Astronomi izgatavojuši milzīgas CCD kameras ar 459 00:31:21,200 --> 00:31:23,560 simtiem miljonu pikseļu. 460 00:31:23,600 --> 00:31:26,320 Un būs vēl vairāk. 461 00:31:28,120 --> 00:31:32,560 Digitālo attēlu milzīgā priekšrocība ir tā, ka tie ir, nu, digitāli. 462 00:31:32,600 --> 00:31:35,800 Tie visi ir gatavi apstrādei ar datoriem. 463 00:31:35,840 --> 00:31:38,800 Astronomi lieto īpašas programmas, lai 464 00:31:38,840 --> 00:31:40,880 analizētu savus debess novērojumus. 465 00:31:40,880 --> 00:31:45,080 Palielināšana, kontrasta mainīšana paver sīkākās detaļas 466 00:31:45,200 --> 00:31:47,640 miglājos un galaktikās. 467 00:31:47,760 --> 00:31:51,240 Kodēšana ar krāsām pastiprina un parāda struktūras, kas 468 00:31:51,280 --> 00:31:53,640 citādi būtu grūti saskatāmas. 469 00:31:53,680 --> 00:31:57,880 Turklāt, kombinējot viena un tā paša objekta vairākus attēlus, kas 470 00:31:57,920 --> 00:32:00,400 uzņemti caur dažādiem krāsu filtriem, iespējams 471 00:32:00,520 --> 00:32:04,320 radīt iespaidīgas kompozīcijas, kas ir uz robežas 472 00:32:04,440 --> 00:32:06,720 starp zinātni un mākslu. 473 00:32:06,840 --> 00:32:09,880 Arī jums var būt ieguvums no digitālās astronomijas. 474 00:32:09,960 --> 00:32:13,960 Nekad nav bijis tik viegli sev par prieku iegūt 475 00:32:13,960 --> 00:32:15,800 apbrīnojamus kosmosa attēlus. 476 00:32:15,920 --> 00:32:20,080 Visuma bildes viegli dabūjamas peles klikšķa attālumā! 477 00:32:20,680 --> 00:32:24,160 Robotteleskopi, kas apgādāti ar jutīgiem elektroniskiem detektoriem 478 00:32:24,280 --> 00:32:27,800 katru brīdi, arī pašreiz, uzrauga debesi. 479 00:32:27,920 --> 00:32:30,880 Slouna teleskops Ņūmeksikā ir nofotografējis 480 00:32:30,960 --> 00:32:34,000 un reģistrējis katalogā vairāk nekā simt miljonu debess objektu, 481 00:32:34,120 --> 00:32:38,160 izmērījis attālumu līdz miljoniem galaktiku, un atklājis 482 00:32:38,280 --> 00:32:41,480 simtiem tūkstošu jaunu kvazāru. 483 00:32:41,520 --> 00:32:44,000 Bet ar vienu apskatu nepietiek. 484 00:32:44,120 --> 00:32:47,400 Visums ir vienmēr mainīgs. 485 00:32:47,520 --> 00:32:51,240 Ledainās komētas nāk un iet 486 00:32:51,280 --> 00:32:53,640 savu ceļu. 487 00:32:53,760 --> 00:32:56,720 Paskrien garām asteroīdi. 488 00:32:56,840 --> 00:33:00,560 Tālās citplanētas riņķo ap savām mātes zvaigznēm, reizēm 489 00:33:00,680 --> 00:33:02,880 aizsedzot daļu no zvaigznes gaismas. 490 00:33:02,960 --> 00:33:08,800 Pārnovas eksplodē, bet citur dzimst jaunas zvaigznes. 491 00:33:08,840 --> 00:33:17,960 Pulsāri uzzibsnī, detonē gamma staru uzliesmotāji ... melnajos caurumos notiek akrēcija. 492 00:33:18,040 --> 00:33:21,720 Lai izsekotu šīm dabas grandiozām rotaļām, astronomi 493 00:33:21,840 --> 00:33:25,240 vēlas izdarīt pilnas debess apskatus katru gadu. 494 00:33:25,360 --> 00:33:26,840 Vai katru mēnesi. 495 00:33:26,920 --> 00:33:28,640 Vai divreiz nedēļā. 496 00:33:28,680 --> 00:33:33,800 Vismaz tāds ir ambiciozais mērķis Lielajam Sinoptiskā Apskata Teleskopam - LSST. 497 00:33:33,920 --> 00:33:39,400 Ja tas būs pabeigts 2015. gadā, tā trīs gigapikseļu kamera atvērs 498 00:33:39,440 --> 00:33:42,080 tīmekļa kameras logu uz Visumu. 499 00:33:42,200 --> 00:33:45,960 Piepildot ne tikai astronomu sapņus, šis spoguļteleskops 500 00:33:46,040 --> 00:33:51,080 ik pa trim naktīm fotografēs gandrīz visu debesi. 501 00:33:56,000 --> 00:34:00,760 5. Redzot neredzamo 502 00:34:02,360 --> 00:34:05,080 Kad jūs klausāties savu mīļāko mūziku, jūsu ausis uztver 503 00:34:05,160 --> 00:34:08,800 ļoti plašu frekvenču diapazonu – no viszemākās basa rīboņas 504 00:34:08,920 --> 00:34:12,120 līdz pat augstāko toņu vibrācijām. 505 00:34:12,200 --> 00:34:14,960 Tagad iedomājieties, ka jūsu ausis uztver tikai ļoti ierobežotu 506 00:34:15,360 --> 00:34:16,920 frekvenču diapazonu. 507 00:34:16,960 --> 00:34:19,520 Jūs nesaklausītu lielāko daļu skaņu burvības! 508 00:34:19,600 --> 00:34:23,000 Bet tieši šādā situācijā strādā astronomi. 509 00:34:23,080 --> 00:34:26,160 Mūsu acis uztver tikai ļoti šauru 510 00:34:26,240 --> 00:34:29,000 gaismas frekvenču diapazonu – redzamo gaismu. 511 00:34:29,080 --> 00:34:31,560 Taču mēs neredzam cita veida 512 00:34:31,640 --> 00:34:33,600 elektromagnētisko starojumu. 513 00:34:33,680 --> 00:34:36,640 Tomēr Visumā ir daudz objektu, kas izstaro 514 00:34:36,720 --> 00:34:39,960 citās elektromagnētiskā spektra daļās. 515 00:34:40,040 --> 00:34:43,760 Piemēram, 20. gadsimta 30. gados nejauši tika atklāti 516 00:34:43,840 --> 00:34:47,240 no kosmosa dziļumiem nākoši radioviļņi. 517 00:34:47,320 --> 00:34:49,960 Daļai no šiem viļņiem ir tāda pati frekvence kā jūsu iecienītākajai 518 00:34:50,040 --> 00:34:53,160 radiostacijai, bet tie ir vājāki, un, protams, tie 519 00:34:53,240 --> 00:34:55,280 nav klausāmi. 520 00:34:56,520 --> 00:34:59,960 Lai uztvertu Visuma radioviļņus, jums ir nepieciešams īpašs 521 00:35:00,040 --> 00:35:02,560 uztvērējs - radioteleskops. 522 00:35:02,680 --> 00:35:06,960 Mūsdienās visu, izņemot visgarāko, viļņu radioteleskops ir vienkāršs šķīvis. 523 00:35:07,040 --> 00:35:10,080 Tas ir līdzīgs optiskā teleskopa galvenajam spogulim. 524 00:35:10,200 --> 00:35:14,400 Bet, tā kā radioviļņi ir daudz garāki par redzamās gaismas viļņiem, 525 00:35:14,440 --> 00:35:17,240 šķīvja virsmai nav jābūt gandrīz tikpat gludai 526 00:35:17,360 --> 00:35:19,000 kā spoguļa virsmai. 527 00:35:19,120 --> 00:35:21,640 Un tāpēc ir daudz vienkāršāk uzbūvēt 528 00:35:21,680 --> 00:35:26,800 lielu radioteleskopu nekā lielu optisko teleskopu. 529 00:35:26,840 --> 00:35:30,960 Radio diapazonā ir arī daudz vienkāršāk veikt interferometriju. 530 00:35:30,960 --> 00:35:34,080 Tā ir novērojumu detalizētības palielināšana, 531 00:35:34,120 --> 00:35:37,960 apvienojot divu atsevišķu teleskopu novērojumu datus tā, it kā 532 00:35:38,040 --> 00:35:41,560 tie būtu daļa no viena liela šķīvja. 533 00:35:41,600 --> 00:35:44,640 Piemēram, Ļoti liela režģa (Very Large Array – VLA) radioteleskops Ņūmeksikā sastāv no 534 00:35:44,680 --> 00:35:49,720 27 atsevišķām 25 metru diametra antenām. 535 00:35:49,760 --> 00:35:52,960 Katru antenu var darbināt atsevišķi, un 536 00:35:53,040 --> 00:35:56,400 tā visplašākajā konfigurācijā režģis veido virtuālu šķīvi 537 00:35:56,520 --> 00:36:00,800 ar 36 kilometru diametru. 538 00:36:00,920 --> 00:36:03,560 Kā tad īsti izskatās Visums radio diapazonā? 539 00:36:03,680 --> 00:36:08,000 Vispirms jau mūsu Saule spīd ļoti spoži radioviļņos. 540 00:36:08,120 --> 00:36:10,720 Tāpat radioviļņus izstaro arī mūsu Piena Ceļa Galaktikas centrs. 541 00:36:10,760 --> 00:36:12,400 Bet piemēru ir vēl vairāk. 542 00:36:12,520 --> 00:36:16,480 Pulsāri ir ļoti blīvas zvaigznes, kas izstaro radioviļņus 543 00:36:16,520 --> 00:36:18,640 tikai šauros kūļos. 544 00:36:18,680 --> 00:36:21,800 Bez tam tie rotē ar ātrumu līdz pat vairākiem simtiem 545 00:36:21,840 --> 00:36:23,720 apgriezienu sekundē. 546 00:36:23,760 --> 00:36:27,800 Īstenībā pulsāri izskatās kā rotējošas radiobākas. 547 00:36:27,920 --> 00:36:31,320 Mēs redzam to regulāros un ātros 548 00:36:31,360 --> 00:36:34,320 ļoti īso radioviļņu impulsus. 549 00:36:34,440 --> 00:36:36,640 No šejienes arī cēlies pulsāra nosaukums. 550 00:36:36,680 --> 00:36:39,320 Radiostarojuma avots, kas pazīstams kā Kasiopejas A, patiesībā ir 551 00:36:39,440 --> 00:36:43,640 17. gadsimtā uzliesmojušās pārnovas paliekas. 552 00:36:43,680 --> 00:36:48,240 Centaura A, Gulbja A un Jaunavas A ir milzu galaktikas, kas 553 00:36:48,280 --> 00:36:50,640 izstaro ļoti spēcīgu radiostarojumu. 554 00:36:50,680 --> 00:36:55,960 Katras minētās galaktikas centrā atrodas masīvs melnais caurums. 555 00:36:56,040 --> 00:37:00,000 Dažas radiogalaktikas un kvazāri ir tik jaudīgi, ka 556 00:37:00,120 --> 00:37:05,320 to signālus var uztvert 10 miljardu gaismas gadu attālumā. 557 00:37:05,360 --> 00:37:08,880 Visumu piepilda arī vāja, relatīvi īsu 558 00:37:08,960 --> 00:37:11,320 radioviļņu šņākoņa. 559 00:37:11,360 --> 00:37:14,160 Tas ir kosmiskais mikroviļņu fons, 560 00:37:14,200 --> 00:37:16,400 Lielā Sprādziena atbalss - 561 00:37:16,440 --> 00:37:20,560 Visuma karstā sākuma atblāzma. 562 00:37:22,120 --> 00:37:26,400 Katra spektra daļa ietver savu informāciju. 563 00:37:26,440 --> 00:37:29,960 Milimetru un submilimetru viļņos astronomi pēta 564 00:37:29,960 --> 00:37:33,080 galaktiku veidošanos Visuma agrākajos posmos, kā arī mūsu Piena Ceļa 565 00:37:33,200 --> 00:37:37,240 zvaigžņu un planētu izcelsmi. 566 00:37:37,280 --> 00:37:41,400 Bet lielāko šī starojuma daļu aiztur Zemes atmosfērā esošie ūdens tvaiki. 567 00:37:41,520 --> 00:37:44,400 Lai to novērotu, jums jāatrod augsta un sausa vieta, 568 00:37:44,440 --> 00:37:47,320 piemēram, Ljano de Čahnator observatorija. 569 00:37:47,440 --> 00:37:50,960 Piecu kilometru augstumā virs jūras līmeņa šajā sirreālajā plakankalnē 570 00:37:50,960 --> 00:37:53,960 Čīles ziemeļos tiek būvēts ALMA - 571 00:37:54,040 --> 00:37:56,880 Atakamas Lielais milimetru viļņu režģa (Atacama Large Millimeter Array) radioteleskops. 572 00:37:56,920 --> 00:38:01,880 Pēc tā pabeigšanas 2014. gadā ALMA būs vislielākā jebkad uzbūvētā 573 00:38:01,920 --> 00:38:04,320 astronomiskā observatorija. 574 00:38:04,840 --> 00:38:09,960 Saskaņoti darbosies 64 simts tonnu smagas antenas. 575 00:38:09,960 --> 00:38:13,880 Milzīgas pārvietojamas platformas tās izvietos teritorijā, kuras izmēri līdzinās Londonai, lai 576 00:38:13,960 --> 00:38:16,800 palielinātu attēla detaļas, vai sakārtos tās cieši kopā, 577 00:38:16,880 --> 00:38:19,000 lai nodrošinātu plašāku redzeslauku. 578 00:38:19,120 --> 00:38:23,240 Katra kustība tiks veikta ar milimetra precizitāti. 579 00:38:24,680 --> 00:38:28,160 Daudzi objekti Visumā izstaro arī infrasarkanajā diapazonā. 580 00:38:28,280 --> 00:38:31,960 Viljama Heršela atklātais infrasarkanais starojums tiek bieži dēvēts arī par 581 00:38:32,040 --> 00:38:36,720 siltuma starojumu, jo to izstaro visi relatīvi siltie objekti, 582 00:38:36,760 --> 00:38:39,080 ieskaitot cilvēkus. 583 00:38:41,840 --> 00:38:45,240 Jūs, iespējams, zināt par infrasarkano starojumu daudz vairāk, nekā jūs domājat. 584 00:38:45,360 --> 00:38:48,240 Uz Zemes šo starojumu izmanto 585 00:38:48,360 --> 00:38:51,160 nakts redzamības brilles un kameras. 586 00:38:51,280 --> 00:38:55,160 Taču, lai uztvertu vāju infrasarkano starojumu no tāliem objektiem, astronomiem 587 00:38:55,280 --> 00:38:58,960 ir nepieciešami ļoti jūtīgi detektori, kas ir atdzesēti līdz dažiem grādiem 588 00:38:59,040 --> 00:39:04,000 virs absolūtās nulles, lai apslāpētu pašu detektoru izstaroto siltumu. 589 00:39:06,920 --> 00:39:11,720 Mūsdienās vislielākie optiskie teleskopi ir aprīkoti arī ar infrasarkanajām kamerām. 590 00:39:11,760 --> 00:39:15,320 Tās jums ļauj redzēt cauri kosmisko putekļu mākonim, atklājot 591 00:39:15,440 --> 00:39:20,240 jaundzimušās zvaigznes tā iekšienē, kuras nav novērojamas ar optisko teleskopu. 592 00:39:20,280 --> 00:39:25,080 Piemēram, aplūkosim šī ievērojamā zvaigžņu veidošanās apgabala Oriona zvaigznājā optisko attēlu. 593 00:39:25,200 --> 00:39:27,400 Bet, lūk, cik atšķirīgi tas izskatās, raugoties caur 594 00:39:27,520 --> 00:39:30,080 infrasarkano kameru! 595 00:39:30,200 --> 00:39:33,320 Novērojumi infrasarkanajā diapazonā ir ļoti noderīgi, lai pētītu 596 00:39:33,360 --> 00:39:35,960 vistālākās galaktikas. 597 00:39:35,960 --> 00:39:41,000 Tikko izveidojušās zvaigznes jaunās galaktikās spīd ļoti spoži ultravioletajā diapazonā. 598 00:39:41,120 --> 00:39:45,000 Bet tad šai ultravioletajai gaismai ir jāveic miljardiem kilometru, 599 00:39:45,120 --> 00:39:46,640 šķērsojot Visumu, kas izplešas. 600 00:39:46,760 --> 00:39:50,560 Visuma izplešanās izstiepj gaismas viļņus tā, ka brīdī, 601 00:39:50,600 --> 00:39:55,240 kad mēs tos uztveram, tie ir nobīdīti uz tuvo infrasarkano diapazonu. 602 00:39:56,600 --> 00:40:00,240 Šis elegantais instruments ir MAGIC teleskops Lapalmā. 603 00:40:00,360 --> 00:40:02,960 Tas debesīs meklē kosmiskos gamma starus - 604 00:40:02,960 --> 00:40:06,800 visenerģētiskāko dabā sastopamo starojumu. 605 00:40:08,360 --> 00:40:10,960 Par laimi, letālos gamma starus aiztur 606 00:40:10,960 --> 00:40:12,320 Zemes atmosfēra. 607 00:40:12,360 --> 00:40:16,000 Bet tie atstāj pēdas, kuras pēta astronomi. 608 00:40:16,120 --> 00:40:19,000 Sasniedzot Zemes atmosfēru, tie veido 609 00:40:19,120 --> 00:40:20,640 enerģētisku daļiņu kaskādes. 610 00:40:20,760 --> 00:40:25,320 Tās savukārt veido vāju starojumu, kuru uztver MAGIC. 611 00:40:26,920 --> 00:40:30,640 Šī ir Pjēra Ožē (Pierre Auger) observatorija Argentīnā. 612 00:40:30,680 --> 00:40:33,080 Tas pat neizskatās pēc teleskopa. 613 00:40:33,120 --> 00:40:38,960 Pjēra Ožē observatorijā ir 1600 detektoru, kas izvietoti vairāk nekā 3000 614 00:40:38,960 --> 00:40:40,240 kvadrātkilometru plašā teritorijā. 615 00:40:40,360 --> 00:40:44,560 Tie uztver kosmisko staru daļiņas no tālām pārnovām 616 00:40:44,600 --> 00:40:46,480 un melnajiem caurumiem. 617 00:40:47,680 --> 00:40:52,400 Un kā ar neitrīno detektoriem, kas iebūvēti dziļās šahtās vai okeānā, 618 00:40:52,520 --> 00:40:55,720 vai Antarktīdas ledū. 619 00:40:55,840 --> 00:40:57,880 Vai jūs tos sauktu par teleskopiem? 620 00:40:57,960 --> 00:40:59,400 Kāpēc gan nē? 621 00:40:59,520 --> 00:41:03,800 Galu galā tie novēro Visumu, kaut arī tie neuztver informāciju no 622 00:41:03,840 --> 00:41:06,080 elektromagnētiskā spektra. 623 00:41:06,120 --> 00:41:09,880 Neitrīno ir grūti uztveramas daļiņas, kas rodas Saulē 624 00:41:09,960 --> 00:41:12,240 un pārnovu uzliesmojumos. 625 00:41:12,360 --> 00:41:15,800 Tās radās pat pašā Lielajā Sprādzienā. 626 00:41:15,920 --> 00:41:20,640 Atšķirībā no citām elementārdaļiņām neitrīno var šķērsot 627 00:41:20,680 --> 00:41:25,640 vielu, pārvietoties gandrīz ar gaismas ātrumu, un tiem nav elektriskā lādiņa. 628 00:41:25,760 --> 00:41:30,240 Kaut arī šīs daļiņas ir grūti pētīt, to ir ārkārtīgi daudz. 629 00:41:30,280 --> 00:41:34,160 Ik sekundi caur jums iziet vairāk nekā 50 triljonu 630 00:41:34,200 --> 00:41:36,560 elektronu neitrīno no Saules. 631 00:41:36,680 --> 00:41:40,800 Visbeidzot, astronomi un fiziķi ir apvienojuši spēkus, lai uzbūvētu 632 00:41:40,920 --> 00:41:42,640 gravitācijas viļņu detektorus. 633 00:41:42,680 --> 00:41:46,640 Šie "teleskopi" nenovēro starojumu un neuztver daļiņas. 634 00:41:46,680 --> 00:41:51,240 Tie mēra sīkus vilnīšus pašā laiktelpas struktūrā, 635 00:41:51,280 --> 00:41:56,960 kuras ideju paredzēja Alberta Einšteina vispārīgā relativitātes teorija. 636 00:41:57,040 --> 00:42:01,160 Ar iespaidīgu instrumentu dažādību astronomi ir padarījuši pieejamu pilnu 637 00:42:01,200 --> 00:42:06,960 elektromagnētiskā starojuma spektru, un uzdrošinājušies pat vēl vairāk. 638 00:42:07,040 --> 00:42:11,240 Taču dažus novērojumus vienkārši nevar veikt no Zemes. 639 00:42:11,280 --> 00:42:12,800 Kāds ir risinājums? 640 00:42:12,920 --> 00:42:15,240 Kosmiskie teleskopi. 641 00:42:22,000 --> 00:42:26,560 6. Ārpus Zemes 642 00:42:28,560 --> 00:42:30,400 Habla kosmiskais teleskops (HST - Hubble Space Telescope) 643 00:42:30,480 --> 00:42:33,360 Tas ir visu laiku visslavenākais teleskops. 644 00:42:33,440 --> 00:42:34,800 Un tam ir savs iemesls. 645 00:42:34,880 --> 00:42:38,560 HST ir radikāli pārveidojis virkni lietu astronomijā. 646 00:42:38,640 --> 00:42:42,040 Mūsdienu skatījumā HST spogulis īstenībā ir diezgan mazs. 647 00:42:42,120 --> 00:42:45,040 Tā diametrs ir tikai 2,4 metri. 648 00:42:45,120 --> 00:42:48,640 Bet tas burtiskā nozīmē nav mūsu planētas teleskops. 649 00:42:48,720 --> 00:42:52,360 Atrodoties augstu virs atmosfēras traucējošajiem efektiem, tam ir izcili 650 00:42:52,440 --> 00:42:54,600 ass skatījums uz Visumu. 651 00:42:54,680 --> 00:42:59,360 Un papildus tam, HST var novērot ultravioletajā un tuvajā infrasarkanajā gaismā. 652 00:42:59,440 --> 00:43:02,480 Šo gaismu nevar redzēt Zemes teleskopi, jo 653 00:43:02,560 --> 00:43:05,880 to aiztur atmosfēra. 654 00:43:05,960 --> 00:43:09,880 Kameras un spektrogrāfi, daži pat telefona būdiņas izmērā 655 00:43:09,960 --> 00:43:14,600 sadala un reģistrē gaismu no tāliem kosmiskiem apgabaliem. 656 00:43:14,680 --> 00:43:19,320 Līdzīgi Zemes teleskopiem, HST laiku pa laikam tiek uzlabots. 657 00:43:19,400 --> 00:43:22,760 Astronauti atklātā kosmosā veic apkalpes darbus. 658 00:43:22,840 --> 00:43:24,440 Salūzušās detaļas tiek nomainītas. 659 00:43:24,520 --> 00:43:27,000 Vecos instrumentus aizvieto ar jauniem un 660 00:43:27,080 --> 00:43:29,800 visjaunākās tehnoloģijas iekārtām. 661 00:43:29,880 --> 00:43:33,280 HST ir kļuvis par astronomijas novērojumu spēkstaciju. 662 00:43:33,360 --> 00:43:37,240 Un tas ir izmainījis mūsu izpratni par kosmosu. 663 00:43:39,840 --> 00:43:44,800 Ar savu labo redzi HST ir novērojis gadalaiku izmaiņas uz Marsa, 664 00:43:45,920 --> 00:43:48,800 komētas ietriekšanos Jupiterā, 665 00:43:50,520 --> 00:43:53,880 Saturna gredzenus sānskatā 666 00:43:56,920 --> 00:44:00,400 un pat nelielā Plutona virsmu. 667 00:44:00,480 --> 00:44:06,320 Tas ir ļāvis apskatīt zvaigžņu dzīves ciklu no to dzimšanas un mazotnes perioda 668 00:44:06,600 --> 00:44:12,560 putekļu piesātinātajos gāzu mākoņos līdz pat to atvadu vēstij 669 00:44:12,640 --> 00:44:17,800 smalka miglāja formā, kurus lēni Visumā izsviež mirstošas zvaigznes; 670 00:44:17,920 --> 00:44:24,960 vai kā titānisku apjomu pārnovu sprādzienus, kas spožumā gandrīz pārspēj to mājvietas galaktiku. 671 00:44:25,040 --> 00:44:28,960 Dziļi Oriona miglājā, HST pat saskatīja vietu, kur veidojas 672 00:44:29,040 --> 00:44:34,080 jaunas saules sistēmas: putekļu diski ap jaundzimušām zvaigznēm, kas var drīz 673 00:44:34,120 --> 00:44:36,080 kondensēties par planētām. 674 00:44:36,200 --> 00:44:40,320 Kosmiskais teleskops ir pētījis tūkstošiem atsevišķu zvaigžņu lielajās lodveida 675 00:44:40,440 --> 00:44:45,960 kopās, Visuma senākajās zvaigžņu ģimenēs. 676 00:44:46,040 --> 00:44:48,320 Un, protams, galaktikas. 677 00:44:48,440 --> 00:44:51,960 Nekad agrāk astronomi nebija redzējuši tik daudz zvaigžņu. 678 00:44:51,960 --> 00:44:58,800 Majestātiskas spirāles, absorbējošas putekļu joslas, spēcīgas sadursmes. 679 00:45:01,040 --> 00:45:05,480 Tukšu debess apgabalu īpaši ilgas ekspozīcijas ir atklājušas 680 00:45:05,520 --> 00:45:10,080 tūkstošiem blāvu galaktiku miljardiem gaismas gadu attālumā. 681 00:45:10,120 --> 00:45:13,960 Fotonus, kas bija izstaroti, agrā Visuma jaunībā. 682 00:45:14,040 --> 00:45:18,400 Logs uz tālu pagātni, izgaismojot iepriekš nezināmo 683 00:45:18,440 --> 00:45:21,560 par attīstībā esošo kosmosu. 684 00:45:22,200 --> 00:45:24,880 HST nav vienīgais kosmiskais teleskops. 685 00:45:24,920 --> 00:45:29,800 Šis ir NASA Spicera kosmiskais teleskops (SST Spitzer Space Telescope), kas darbu sāka 2003.gada augustā. 686 00:45:29,920 --> 00:45:33,720 Savā ziņā tas ir HST analogs infrasarkanajā diapazonā. 687 00:45:33,760 --> 00:45:37,960 SST spogulis ir 85 cm diametrā. 688 00:45:37,960 --> 00:45:41,080 Bet teleskops slēpjas aiz siltuma vairoga, kas to 689 00:45:41,200 --> 00:45:42,480 aizsargā no Saules. 690 00:45:42,520 --> 00:45:47,160 Un tā detektori ir ievietoti šķidrā hēlija termosā. 691 00:45:47,200 --> 00:45:50,080 Šeit detektori ir atdzesēti līdz dažiem grādiem 692 00:45:50,200 --> 00:45:51,800 virs absolūtās nulles. 693 00:45:51,920 --> 00:45:55,560 Tas padara tos ļoti jūtīgus. 694 00:45:55,680 --> 00:45:58,720 SST ir atklājis putekļaino Visumu. 695 00:45:58,760 --> 00:46:02,560 Tumši, necaurspīdīgi putekļu mākoņi kvēlo infrasarkanajos staros, kad tie 696 00:46:02,680 --> 00:46:04,560 sakarst no iekšpuses. 697 00:46:04,600 --> 00:46:08,720 Triecienviļņi no galaktiku sadursmēm sagrupē putekļus neaprakstāmos gredzenos 698 00:46:08,760 --> 00:46:13,480 un gravitatīvos paisuma veidojumos jaunās vietās, kur rasties zvaigznēm. 699 00:46:15,520 --> 00:46:19,080 Putekļi rodas arī pēc zvaigznes nāves. 700 00:46:19,200 --> 00:46:23,080 SST atrada, ka planetārie miglāji un pārnovu paliekas ir pildītas 701 00:46:23,200 --> 00:46:28,320 ar putekļu daļiņām - nepieciešamajiem topošo planētu būvniecības elementiem. 702 00:46:28,440 --> 00:46:32,080 Citos infrasarkano staru garumos SST var redzēt caur putekļu 703 00:46:32,200 --> 00:46:37,720 mākoņiem, atklājot tumšajā vidusdaļā paslēptas zvaigznes. 704 00:46:37,840 --> 00:46:40,960 Visbeidzot, kosmiskā teleskopa spektrogrāfi ir izpētījuši 705 00:46:40,960 --> 00:46:44,880 citplanētu atmosfēras – gāzu milžiem kā Jupiters, 706 00:46:44,920 --> 00:46:48,880 kas steidzas apriņķot tuvās zvaigznes tikai dažu dienu laikā. 707 00:46:50,680 --> 00:46:52,880 Kā ir ar rentgenu un gamma stariem? 708 00:46:52,920 --> 00:46:55,560 Tos pilnībā bloķē Zemes atmosfēra. 709 00:46:55,680 --> 00:46:59,160 Tādēļ bez kosmiskajiem teleskopiem astronomi būtu pilnīgi akli 710 00:46:59,200 --> 00:47:02,080 šajos enerģijas pilnajos starojuma diapazonos. 711 00:47:03,680 --> 00:47:07,080 Rentgena un gamma staros kosmiskie teleskopi atklāj karstu 712 00:47:07,120 --> 00:47:11,800 enerģisku un trakojošu Visumu ar galaktiku kopām, melnajiem caurumiem, 713 00:47:11,840 --> 00:47:16,080 pārnovu sprādzieniem un galaktiku sadursmēm. 714 00:47:18,760 --> 00:47:20,840 Tiesa, tos ir ļoti grūti uzbūvēt. 715 00:47:20,920 --> 00:47:24,440 Enerģētiskais starojums iziet tieši cauri parastajiem spoguļiem. 716 00:47:24,520 --> 00:47:29,680 Rentgena starus var fokusēt tikai ar vienu otrā iekļautām zelta spoguļu čaulām. 717 00:47:29,760 --> 00:47:33,120 Un gamma starus pēta ar sarežģītām adatcaurumu kamerām 718 00:47:33,200 --> 00:47:36,560 vai grupās saliktiem scintilātoriem, kas rada īsus zibšņus redzamajā gaismā, 719 00:47:36,640 --> 00:47:39,680 kad pa tiem trāpa gamma staru fotons. 720 00:47:40,960 --> 00:47:45,120 20.gs. 90. gados NASA darbināja Komptona Gamma observatoriju (CGRO - Compton Gamma Ray Observatory). 721 00:47:45,200 --> 00:47:48,280 Tobrīd tas bija lielākais un visapjomīgākais zinātniskais 722 00:47:48,360 --> 00:47:49,880 pavadonis, kas jebkad bija palaists. 723 00:47:49,960 --> 00:47:53,120 Pilnībā aprīkota fizikas laboratorija kosmosā. 724 00:47:53,200 --> 00:47:56,480 2008.gadā CGRO nomainīja 725 00:47:56,560 --> 00:48:00,520 Gamma staru liela laukuma teleskops 726 00:48:00,600 --> 00:48:04,120 GLAST - Gamma Ray Large Area Space Telescope 727 00:48:04,200 --> 00:48:06,520 Tas Visumā pētīs visu augstajās enerģijās no 728 00:48:08,440 --> 00:48:12,360 tumšās matērijas līdz pulsāriem. 729 00:48:12,440 --> 00:48:17,400 Tajā pašā laikā astronomiem kosmosā ir divi rentgena teleskopi. 730 00:48:17,480 --> 00:48:21,480 NASA veidotie Chandra X-ray Observatory un Eiropas XMM-Newton Observatory. 731 00:48:23,960 --> 00:48:27,680 Abi pēta Visuma karstākās vietas. 732 00:48:27,760 --> 00:48:32,160 Šādi debess izskatās rentgena staros. 733 00:48:32,240 --> 00:48:35,680 Pagarinātie veidojumi ir gāzu mākoņi, ko līdz miljoniem grādu 734 00:48:35,760 --> 00:48:39,960 pārnovu paliekās ir sakarsējuši triecienviļņi. 735 00:48:39,960 --> 00:48:43,640 Spožie punktveida avoti ir rentgena staru dubultsistēmas: neitronu zvaigznes vai 736 00:48:43,720 --> 00:48:47,280 melnie caurumi, kas iesūc matēriju no pāra zvaigznes. 737 00:48:47,360 --> 00:48:51,560 Šī karstā, krītošā gāze izstaro rentgena starus. 738 00:48:51,640 --> 00:48:53,760 Gluži tāpat, rentgenu teleskopi atklāj īpaši masīvus melnos caurumus 739 00:48:53,840 --> 00:48:57,800 tālu galaktiku kodolos. 740 00:48:57,880 --> 00:49:02,160 Matērija, kas pa spirāli virzās uz iekšu, sakarst pietiekami stipri, lai izstarotu rentgena starus 741 00:49:02,240 --> 00:49:06,840 neilgi pirms tā ienirst melnajā caurumā aiz redzamības horizonta. 742 00:49:06,920 --> 00:49:08,320 Karsta, bet retināta gāze arī aizpilda tukšumu starp atsevišķām galaktikām 743 00:49:08,400 --> 00:49:12,240 galaktiku klāsterī. 744 00:49:12,320 --> 00:49:16,480 Dažkārt šī gāze tiek satriekta un vēl vairāk uzkarsēta 745 00:49:16,560 --> 00:49:20,760 galaktiku klāsteru sadursmes un saplūšanas procesā. 00:07:11:08 00:07:15:14 Vēl satraucošāki ir gamma staru uzliesmojumi – visenerģētiskākie 746 00:49:20,840 --> 00:49:22,600 notikumi Visumā. 747 00:49:22,680 --> 00:49:26,920 Šādi savas dzīves noslēgumā eksplodē ļoti masīvas 748 00:49:26,960 --> 00:49:28,760 rotējošās zvaigznes. 749 00:49:28,840 --> 00:49:32,760 Mazāk kā sekundes laikā tās izdala vairāk enerģijas nekā Saule 750 00:49:32,840 --> 00:49:35,760 10 miljardos gadu. 751 00:49:38,200 --> 00:49:42,160 HST, SST, Chandra X-ray Observatory,XMM-Newton un GLAST 752 00:49:42,240 --> 00:49:44,600 visi ir daudzpusīgi milži. 753 00:49:44,680 --> 00:49:47,640 Bet daži kosmiskie teleskopi ir daudz mazāki un ir 754 00:49:47,720 --> 00:49:49,240 ar specializētiem uzdevumiem. 755 00:49:49,320 --> 00:49:51,280 Piemēram, COROT. 756 00:49:51,360 --> 00:49:54,880 Šis franču pavadonis ir veltīts zvaigžņu seismoloģijai un 757 00:49:54,960 --> 00:49:56,880 citplanētu pētījumiem. 758 00:49:56,960 --> 00:50:01,240 Vai arī NASA Swift pavadonis – kombinēta rentgena un gamma staru observatorija, kas 759 00:50:01,320 --> 00:50:05,720 veidota, lai atšķetinātu gamma staru uzliesmojumu noslēpumu. 760 00:50:05,800 --> 00:50:10,160 Un tad Vilkinsona mikroviļņu anizotropijas zonde (WMAP - Wilkinson Microwave Anisotropy Probe). 761 00:50:10,240 --> 00:50:13,840 Jau tikai divos gados kosmosā tā ar iepriekš neredzētu precizitāti 762 00:50:13,920 --> 00:50:17,280 ir paspējusi nokartēt kosmisko fona starojumu. 763 00:50:17,360 --> 00:50:21,200 WMAP deva kosmologiem šī brīža labāko skatu uz vienu no 764 00:50:21,280 --> 00:50:26,680 Visuma agrākajām fāzēm pirms vairāk kā 13 miljardiem gadu. 765 00:50:26,760 --> 00:50:29,640 Kosmosa robežu atvēršana bija viens no satraucošākajiem 766 00:50:29,720 --> 00:50:32,240 teleskopa vēstures posmiem. 767 00:50:32,320 --> 00:50:34,760 Kas sekos? 768 00:50:37,800 --> 00:50:40,680 7. Kas tālāk? 769 00:50:42,680 --> 00:50:45,480 Arizonā gatavo pirmo spoguli 770 00:50:45,560 --> 00:50:47,400 Milzu Magelāna teleskopam (Giant Magellan Telescope). 771 00:50:47,480 --> 00:50:50,680 Šo lielo instrumentu būvēs Laskampaņas 772 00:50:50,760 --> 00:50:52,360 observatorijā Čīlē. 773 00:50:52,440 --> 00:50:56,040 Tā septiņi spoguļi katrs virs 8 metru diametrā 774 00:50:56,120 --> 00:50:59,200 būs sakārtoti ziedlapu veidā. 775 00:50:59,280 --> 00:51:02,200 Kopā tie uztvers vismaz četras reizes vairāk 776 00:51:02,280 --> 00:51:05,799 gaismas nekā jebkurš cits Zemes teleskops. 777 00:51:05,880 --> 00:51:10,240 Kalifornijas Trīsdesmit metru teleskops (Californian Thirty Meter Telescope), kas plānots uz 2015.gadu 778 00:51:10,320 --> 00:51:13,080 vairāk līdzināsies Keka teleskopa lielajai versijai. 779 00:51:13,160 --> 00:51:16,360 Simtiem atsevišķu segmentu veido milzīgo spoguli, 780 00:51:16,440 --> 00:51:20,520 tik lielu kā sešstāvu ēka. 781 00:51:20,600 --> 00:51:25,320 Eiropā ir gatavi plāni Eiropas īpaši lielā teleskopa (EELT - European Extremely Large Telescope) būvei. 782 00:51:25,799 --> 00:51:29,160 Tā spogulis 42m diametrā būs 783 00:51:29,240 --> 00:51:32,640 Olimpiskā peldbaseina izmērā, ar divtik lielu laukumu, cik 784 00:51:32,720 --> 00:51:34,840 Trīsdesmit metru teleskopam (Thirty Meter Telescope) 785 00:51:34,920 --> 00:51:39,400 Šie nākotnes monstri, kas optimizēti infrasarkanajiem novērojumiem, 786 00:51:39,480 --> 00:51:44,160 būs aprīkoti ar jūtīgiem instrumentiem un adaptīvo optiku. 787 00:51:44,240 --> 00:51:46,840 Tiem ir jāatklāj pati pirmā galaktiku un 788 00:51:46,920 --> 00:51:50,120 zvaigžņu paaudze Visuma vēsturē. 789 00:51:50,200 --> 00:51:53,120 Vēl vairāk, tie mums var sniegt pirmo patieso 790 00:51:53,200 --> 00:51:56,160 citas saules sistēmas planētas attēlu. 791 00:51:56,240 --> 00:52:00,000 Radiastronomiem 42 metri ir sīkums. 792 00:52:00,080 --> 00:52:02,720 Viņi iesaista daudzus mazākus instrumentus, lai sintezētu 793 00:52:02,799 --> 00:52:05,080 lielāku uztvērēju. 794 00:52:05,160 --> 00:52:08,799 Nīderlandē, Zemfrekfences režģis (LOFAR - Low Frequency Array) 795 00:52:08,880 --> 00:52:10,520 ir būvniecības stadijā. 796 00:52:10,600 --> 00:52:15,840 Stikla šķiedras optika savienos 30000 antenas ar centrālo superdatoru. 797 00:52:15,920 --> 00:52:19,440 Ģeniālajai konstrukcijai nav kustīgu daļu, bet tas var novērot 798 00:52:19,520 --> 00:52:22,840 astoņos dažādos virzienos vienlaikus. 799 00:52:22,920 --> 00:52:26,120 LOFAR tehnoloģija iespējams atradīs savu pielietojumu 800 00:52:26,200 --> 00:52:28,600 Kvadrātkilometra režģī (SKA - Square Kilometre Array), kas šobrīd ir radioastronomu 801 00:52:28,680 --> 00:52:30,560 vēlmju saraksta augšgalā. 802 00:52:30,640 --> 00:52:34,640 Starptautiski veidoto režģi būvēs Austrālijā vai Dienvidāfrikā. 803 00:52:34,720 --> 00:52:38,560 Lielas šķīvju antenas un nelieli uztvērēji apvienosies, lai 804 00:52:38,640 --> 00:52:42,920 sniegtu neticami detalizētus radio debess skatus. 805 00:52:43,000 --> 00:52:46,720 Un ar kopīgo efektīvo laukumu 1 kvadrātkilometrs 806 00:52:46,799 --> 00:52:50,440 jaunais režģis būs visjūtīgākais radio instruments 807 00:52:50,520 --> 00:52:52,920 kas jebkad ir uzbūvēts. 808 00:52:53,000 --> 00:52:58,040 Attīstībā esošas galaktikas, spēcīgi kvazāri, pulsāri. 809 00:52:58,160 --> 00:53:01,799 Neviens radio viļņu avots nenoslēpsies no 810 00:53:01,880 --> 00:53:04,760 SKA redzīgajām acīm. 811 00:53:04,799 --> 00:53:08,280 Instruments pat lūkosies pēc iespējamiem radio signāliem no 812 00:53:08,360 --> 00:53:11,840 ārpuszemes civilizācijām. 813 00:53:11,920 --> 00:53:15,160 Kā ar kosmosu? 814 00:53:15,240 --> 00:53:19,040 Pēc piektās un pēdējās Habla kosmiskā teleskopa apkopes misijas 815 00:53:19,120 --> 00:53:24,480 tas būs aktīvā darbībā aptuveni līdz 2013.gadam. 816 00:53:24,560 --> 00:53:28,720 Ap to laiku būs palaists tā pēcnācējs. 817 00:53:30,760 --> 00:53:34,720 Iepazīstiet Džeimsa Veba kosmisko Webb Space Telescope, kosmisko infrasarkanā 818 00:53:34,799 --> 00:53:40,480 starojuma observatoriju, kas nosaukta bijušā NASA administratora vārdā. 819 00:53:40,560 --> 00:53:44,840 Kad tā būs kosmosā, tās 6,5 metru segmentētais spogulis atvērsies 820 00:53:44,920 --> 00:53:48,480 kā plaukstošs zieds – septiņas reizes jūtīgāks 821 00:53:48,560 --> 00:53:51,360 par HST spoguli. 822 00:53:51,440 --> 00:53:54,520 Liels saulessargs notur optiku un zemas temperatūras 823 00:53:54,600 --> 00:53:57,960 instrumentus pastāvīgā ēnā, ļaujot tiem darboties 824 00:53:58,040 --> 00:54:03,000 saltos -233 grādos pēc Celsija. 825 00:54:04,200 --> 00:54:07,880 JWST neriņķos ap Zemi. 826 00:54:07,960 --> 00:54:11,640 Tas būs novietots ap 1,5 miljonu kilometru attālumā 827 00:54:11,720 --> 00:54:15,880 no mūsu planētas savā orbītā ap Sauli. 828 00:54:15,960 --> 00:54:19,080 Pirms pusgadsimta Heila teleskops Palomara kalnā 829 00:54:19,160 --> 00:54:20,960 bija vēsturiski vislielākais. 830 00:54:21,000 --> 00:54:25,120 Tagad vēl lielāks lidos kosmosa dzīlēs. 831 00:54:25,160 --> 00:54:29,440 Mēs tikai varam fantazēt par atklājumiem ko tas veiks. 832 00:54:29,520 --> 00:54:31,680 Sekojiet līdzi! 833 00:54:32,160 --> 00:54:34,880 Tajā pašā laikā radoši inženieri nepārtraukti 834 00:54:34,960 --> 00:54:37,720 nāk klajā ar jaunu revolucionāru teleskopu konstrukcijām. 835 00:54:37,799 --> 00:54:42,040 Kanādā zinātnieki ir uzbūvējuši tā saucamo šķidrā spoguļa teleskopu. 836 00:54:42,120 --> 00:54:45,200 Šādas konstrukcijas teleskopā zvaigžņu gaismu neatstaro 837 00:54:45,280 --> 00:54:49,360 ciets spogulis, bet liekta virsma, kas veidojas 838 00:54:49,440 --> 00:54:52,600 no šķidra dzīvsudraba rotēšanas. 839 00:54:52,680 --> 00:54:56,360 Savas konstrukcijas dēļ dzīvsudraba teleskopi var lūkoties tikai tieši augšup, 840 00:54:56,440 --> 00:54:59,120 bet ieguvums ir to relatīvi zemā cena, 841 00:54:59,200 --> 00:55:01,360 un tos ir viegli uzbūvēt. 842 00:55:01,440 --> 00:55:04,440 Radioastronomi vēlas izveidot LOFAR tipa režģi ar mazām 843 00:55:04,520 --> 00:55:07,360 antenām uz Mēness virsmas, tik tālu no 844 00:55:07,440 --> 00:55:10,880 Zemes traucējošiem avotiem, cik vien iespējams. 845 00:55:10,960 --> 00:55:13,520 Kas zina, kādu dienu Mēness neredzamajā puslodē 846 00:55:13,600 --> 00:55:16,360 varētu būt pat lieli optiskie teleskopi. 847 00:55:16,440 --> 00:55:19,360 Un ar kosmisko teleskopu un aizsedzošo disku palīdzību rentgenstaru 848 00:55:19,440 --> 00:55:21,960 astronomi nākotnē cer būtiski 849 00:55:22,040 --> 00:55:23,040 uzlabot redzi. 850 00:55:23,120 --> 00:55:25,720 Viņiem var pat izdoties reģistrēt melnā cauruma 851 00:55:25,799 --> 00:55:27,760 pašu malu. 852 00:55:29,560 --> 00:55:32,560 Kādu dienu teleskops var palīdzēt atbildēt uz vienu no ietilpīgākajiem 853 00:55:32,640 --> 00:55:38,840 jautājumiem, kas nodarbina cilvēci: Vai esam vieni Visumā? 854 00:55:42,480 --> 00:55:45,800 Mēs zinām, ka eksistē citas saules sistēmas. 855 00:55:45,920 --> 00:55:48,280 Mums ir aizdomas, ka eksistē pat Zemei līdzīgas planētas ar 856 00:55:48,400 --> 00:55:50,200 šķidru ūdeni. 857 00:55:50,320 --> 00:55:51,200 bet 858 00:55:51,320 --> 00:55:53,440 vai tur ir dzīvība? 859 00:55:54,320 --> 00:55:58,120 Atrast šādas citplanētas līdz šim ir bijis grūti. 860 00:55:58,240 --> 00:56:00,680 Tās bieži no astronomiem slēpjas aiz spēcīgās 861 00:56:00,720 --> 00:56:03,960 gaismas, ko izstaro to zvaigznes. 862 00:56:04,920 --> 00:56:08,040 Kosmosa tumsā palaistie interferometri varētu 863 00:56:08,160 --> 00:56:10,760 dot jaunu atbildi. 864 00:56:10,799 --> 00:56:13,520 Šobrīd NASA apsver projektu ar nosaukumu 865 00:56:13,560 --> 00:56:16,120 Zemes tipa planētu meklētājs (Terrestrial Planet Finder). 866 00:56:16,240 --> 00:56:20,680 Un Eiropā zinātnieki veido Darvina režģi (Darwin Array). 867 00:56:20,799 --> 00:56:24,360 Seši kosmiskie teleskopi apriņķo Sauli noteiktā grupā. 868 00:56:24,480 --> 00:56:28,520 Lāzeri kontrolē to savstarpējos attālumus ar nanometra precizitāti. 869 00:56:28,560 --> 00:56:32,200 Kopā tiem ir neticama izšķirtspēja, nodzēšot 870 00:56:32,240 --> 00:56:36,040 gaismu no dominējošajām zvaigznēm tā, ka zinātnieki var redzēt 871 00:56:36,160 --> 00:56:39,800 Zemei līdzīgas planētas pie citām zvaigznēm. 872 00:56:40,640 --> 00:56:44,880 Astronomiem ir jāizpēta gaisma, ko atstaro planēta. 873 00:56:45,000 --> 00:56:49,960 Tā satur planētas atmosfēras spektroskopisko profilu. 874 00:56:50,000 --> 00:56:53,280 Kas zina, varbūt pēc 15 gadiem mēs būsim reģistrējuši 875 00:56:53,320 --> 00:56:55,600 skābekļa, metāna un ozona klātbūtni. 876 00:56:55,720 --> 00:56:58,800 Dzīvības ceļa rādītājus. 877 00:57:01,000 --> 00:57:03,520 Visums ir pilns pārsteigumu. 878 00:57:03,640 --> 00:57:05,960 Debess vienmēr ir iespaidīga. 879 00:57:06,080 --> 00:57:08,960 Nav brīnums, ka simtiem tūkstošu astronomijas amatieru 880 00:57:09,000 --> 00:57:11,520 visā pasaulē skaidrās naktīs iet ārā, lai 881 00:57:11,640 --> 00:57:13,200 apbrīnotu kosmosu. 882 00:57:13,240 --> 00:57:15,520 Viņu instrumenti ir daudz labāki par tiem, kurus 883 00:57:15,640 --> 00:57:16,960 izmantoja G.Galilejs. 884 00:57:17,000 --> 00:57:20,600 Viņu digitālie attēli pat pārspēj fotouzņēmums ko profesionāļi 885 00:57:20,640 --> 00:57:23,760 ieguva tikai pirms dažām desmitgadēm. 886 00:57:23,880 --> 00:57:27,200 Astronomu kosmiskās izpratnes meklējumiem, teleskopu izmantošanas vēsture 887 00:57:27,240 --> 00:57:30,760 Visuma izpētē ir tikai 400 gadu. 888 00:57:30,799 --> 00:57:35,040 Joprojām ir daudz nekartētas teritorijas. 889 00:57:35,560 --> 00:57:38,880 Mēs esam nogājuši garu ceļu, kopš G.Galilejs sāka debess kartēšanu 890 00:57:39,000 --> 00:57:42,200 pirms 4 gadsimtiem. 891 00:57:42,240 --> 00:57:45,440 Šodien mēs joprojām Visumu novērojam ar teleskopiem - 892 00:57:45,480 --> 00:57:50,800 ne tikai no Zemes, bet arī no neierobežotajiem kosmosa plašumiem. 893 00:57:50,920 --> 00:57:54,520 Cilvēci vada mūsu šķietami nebeidzamās 894 00:57:54,640 --> 00:57:57,680 izdomas spējas un ziņkārība. 895 00:57:57,799 --> 00:58:00,360 Mēs esam sākuši atbildēt uz dažiem būtiskākajiem 896 00:58:00,400 --> 00:58:02,440 izvirzītajiem jautājumiem. 897 00:58:02,480 --> 00:58:05,120 Esam reģistrējuši vairāk nekā 300 planētu ap citām zvaigznēm 898 00:58:05,160 --> 00:58:09,200 mūsu Piena Ceļā, un atraduši organiskās molekulas uz planētām ap 899 00:58:09,240 --> 00:58:12,760 tālu izkaisītām zvaigznēm. 900 00:58:12,799 --> 00:58:17,440 Šie neticamie atklājumi var šķist kā cilvēces izpētes zenīts, 901 00:58:17,520 --> 00:58:21,520 bet pats labākais vēl tikai sekos. 902 00:58:21,640 --> 00:58:24,440 Arī jūs varat kļūt par atklājēju. 903 00:58:24,480 --> 00:58:29,200 Palūkojieties augšup un apbrīnojiet!